Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā jau trešo reizi ir nonākusi daļa tā dēvētās "Latvenergo" amatpersonu lietas, kuru iepriekš tiesneši atdevuši atpakaļ prokuratūrai, norādot uz trūkumiem.
Prokuratūrā portāls "Delfi" uzzināja, ka piektdien, 18.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apliecinājusi, ka trešo reizi ir saņēmusi lietu, kurā apsūdzēti bijušais uzņēmuma "Latvenergo" priekšnieka vietnieks Aigars Meļko, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs. Pagaidām gan vēl nav zināms, vai ar trešo piegājienu tiesa pieņems lietu izskatīšanai, nozīmējot lietas izskatīšanas datumu.
Iepriekš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Bondare krimināllietu bija prokuratūrai atdevusi atpakaļ, norādot uz trūkumiem tajā. Proti, lietā bija aptuveni 20 lappuses, kuras nebija no krievu valodas iztulkotas uz latviešu valodu. Tiesnese Bondare uzskatīja, ka apsūdzētajiem nebija iespējas iepazīties ar šiem netulkotajiem dokumentiem, tāpēc lietu atdeva prokuratūrai atpakaļ.
Apsūdzību uzturošais prokurors Māris Leja gan iebilda, ka nepiekrīt tiesas viedoklim, jo no lietas materiāliem nepārprotami izrietēja - apsūdzētie krievu valodu pārzina un tas nebija šķērslis iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Kad materiāli bija iztulkoti latviski, prokurors lietu atkal sūtīja uz tiesu, taču arī tad tiesa bija nemierā, sakot, ka krimināllietas materiāli ir izsniegti aizstāvim, nevis apsūdzētajam, kā arī aizstāvim nevis apsūdzētajam jautāts par iespējamu krimināllietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes.
Leja ar šādu kritiku nebija mierā, uzskatot, ka tiesas lēmums lietu atkal atdot prokuratūrai ir nelikumīgs, tāpēc par to iesniedza protestu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prokurora protestu noraidīja, sakot, ka lēmums par lietas atdošanu prokuratūrai arī otrajā reizē ir pamatots.
Jau vēstīts, ka prokuratūra novembra vidū nodeva tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti Meļko, Liuziniks un Stalažs. Prokuratūra bilda, ka apsūdzības celtas kopumā trīs valsts amatpersonām. Viena persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, bet divām personām izsniegta apsūdzība pēc jau minētā panta, kā arī 326.panta pirmās daļas par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. Apsūdzētās personas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā vainu neatzīst.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vasarā nodeva Ģenerālprokuratūrai daļu šīs lietas, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret trim bijušajām valsts amatpersonām - vienu bijušo AS "Latvenergo" un diviem bijušajiem AS "Sadales tīkls" valdes locekļiem par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā.
"Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas, tai skaitā arī bijušo "Latvenergo" prezidentu Kārli Miķelsonu, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
Bez Miķelsona tika aizturēti arī viņa vietnieks Aigars Meļko, kā arī AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.
2010.gada jūlijā saistībā ar tā dēvēto "Latvenergo" lietu tika aizturēts Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs un uzlikts arests viņam piederošajiem 100% SIA "Būvenergoserviss" kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus "Latvenergo" pasūtījumus, un tā pamatkapitāls ir 364 800 lati.
Kopumā tā dēvētajā "Latvenergo" amatpersonu lietā kukuļos saņemti aptuveni astoņi miljoni eiro (aptuveni 5,6 miljoni latu), iepriekš informēja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Izmeklētāju ieskatā, amatpersonas tika kukuļotas, lai konkrēti komersanti saņemtu pasūtījumus.