Marta beigās policija šo kriminālprocesu nosūtījusi Finanšu un Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Policija uzskata, ka Poikāns, laika posmā no 2009. gada 31. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim, konstatējot VID EDS drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datu bāzes savai lietošanai ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju - 250 VID EDS elektroniskos dokumentus ar unikāliem numuriem, nosaukumiem un saturu. Dokumentu lejupielādēšanu bija iespējams veikt, apejot lietotāju autentifikāciju un tiesību pārbaudi. Dokumentu lejupielādēšanai Poikāns izmantoja portatīvo datoru, savukārt, vēlāk tos glabāja, apstrādāja un apskatīja no sava ārējā cietā diska, informē policijā.
Policija uzskata, ka ar savām darbībām Poikāns pārkāpa Komerclikumā paredzētās komersantu izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.
Aizdomās turētais Poikāns lejupielādējot, apstrādājot un publicējot VID EDS datus, kas satur lielu daudzumu fizisko personu datus par darba vietām, ienākumiem, dzīvesvietām u.c., šiem datu subjektiem radīja būtisku kaitējumu, ievērojami apdraudot viņu noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, uzskata policijā.
Atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, paredzēta Krimināllikuma 145. panta pirmajā daļā. Par šādiem pārkāpumiem iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Savukārt, Krimināllikuma 200. panta otrajā daļā noteikta atbildība par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, kā arī par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu. Par šāda veida pārkāpumiem iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Jau vēstīts, ka toreizējās žurnālistes Ilzes Naglas vadītais Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" 2010.gada februāra vidū ziņoja, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrasts drošības caurums, pa kuru triju mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apmērā.
Faktu, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, "De facto" uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvē par "Ceturtās atmodas tautas armiju" ("4ATA"). Vēlāk tās pārstāvis, kurš sevi dēvēja par Neo, regulāri internetā publicēja dažādu iestāžu algu sarakstus.
Policija pēc tam sāka kriminālprocesu un tā ietvaros aizturēja Poikānu, kurš atzinās, ka viņš ir Neo.
Policijas veica kratīšanu arī Naglas dzīvesvietā un atsavināja viņas datora ārējo cieto disku un arī vairākas flešatmiņas. Nagla iesniegusi prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot kratīšanas likumību, ko policija veica viņas dzīvesvietā. Policija atsavināja žurnālistes personīgo datoru un tādējādi ieguva ziņas arī par žurnālista informācijas avotiem.