Prokuratūra gan pagaidām neatklāj to, vai apsūdzības ir tādas pašas, kādas tās lūgusi uzrādīt policija. Pagaidām Poikāns vēl tikai iepazīstoties ar tām un savu viedokli – atzīst tās vai nē – nav paudis.
Poikāns internetā publicējis lēmumu par viņa saukšanu pie kriminālatbildības liecina, ka prokuratūra nolēmusi uzrādīt viņam apsūdzības pēc tiem pašiem Krimināllikuma pantiem, kādus tos bija uzrādījusi policija. Proti, apsūdzības uzrādītas par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, kā arī par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums.
Valsts policija (VP) aprīlī prokuratūrai lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Poikānu.
Policija uzskata, ka Poikāns, laika posmā no 2009. gada 31. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim, konstatējot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datu bāzes savai lietošanai ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju - 250 VID EDS elektroniskos dokumentus ar unikāliem numuriem, nosaukumiem un saturu.
Dokumentu lejupielādēšanu bija iespējams veikt, apejot lietotāju autentifikāciju un tiesību pārbaudi. Dokumentu lejupielādēšanai Poikāns izmantoja portatīvo datoru, savukārt, vēlāk tos glabāja, apstrādāja un apskatīja no sava ārējā cietā diska, informēja policijā.
Policija uzskata, ka ar savām darbībām Poikāns pārkāpa Komerclikumā paredzētās komersantu izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.
Aizdomās turētais Poikāns lejupielādējot, apstrādājot un publicējot VID EDS datus, kas satur lielu daudzumu fizisko personu datu – ziņas par darbavietām, ienākumiem, dzīvesvietām u.c., šiem datu subjektiem radīja būtisku kaitējumu, ievērojami apdraudot viņu noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, uzskata policijā.
Atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, paredzēta Krimināllikuma 145. panta 1.daļā. Par šādiem pārkāpumiem iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Savukārt Krimināllikuma 200. panta otrajā daļā noteikta atbildība par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, kā arī par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu. Par šāda veida pārkāpumiem iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Jau vēstīts, ka toreizējās žurnālistes Ilzes Naglas vadītais Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" 2010.gada februāra vidū ziņoja, ka VID EDS atrasts drošības caurums, pa kuru triju mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apmērā.
Faktu, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, "De facto" uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvē par "Ceturtās atmodas tautas armiju" ("4ATA"). Vēlāk tās pārstāvis, kurš sevi dēvēja par Neo, regulāri internetā publicēja dažādu iestāžu algu sarakstus.
Policija pēc tam sāka kriminālprocesu un tā ietvaros aizturēja Poikānu, kurš atzinās, ka viņš ir Neo.
Policijas veica kratīšanu arī Naglas dzīvesvietā, un atsavināja viņas datora ārējo cieto disku un arī vairākas flešatmiņas.
Nagla iesniegusi prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot kratīšanas likumību, ko policija veica viņas dzīvesvietā. Policija atsavināja žurnālistes personīgo datoru un tādējādi ieguva ziņas arī par žurnālista informācijas avotiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
