VDI saņēmusi informāciju, ka 9.jūnijā slimnīcā, divas nedēļas pēc gūtas smagas traumas, miris kāds vīrietis. Iestājoties slimnīcā cietušajam bija aptuveni 50 procenti ķermeņa apdegumu, kas paplašinājušies un izraisīja vīrieša nāvi.
Pārbaudes laikā VDI iegūta sākotnējā informācija, ka bojā gājušais vīrietis pāris dienas pirms nāvējošās traumas gūšanas, iespējams, ir uzsācis darbu uzņēmumā, lai demontētu kādu iekārtu.
Nāvējošās traumas, iespējams, gūtas griešanas laikā notiekot eksplozijai. Darba devējs nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību uz notikuma vietu.
Bojā gājušais vīrietis oficiāli nav uzrādīts kā darba ņēmējs, kas liecina par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, tādējādi izskaidrojot ticamāko pamatu nelaimes gadījuma slēpšanai.
Lai gan nelaimes gadījums darbā noticis 27.maijā, VDI no iespējamā darba devēja nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu, kas norāda vēlmi slēpt notikušo.
Šāda veida rīcība, mēģinot slēpt notikušo nelaimes gadījumu, ir rupjš normatīvo aktu pārkāpums, par ko paredzēta arī kriminālatbildība.
VDI sadarbībā ar Valsts Policiju veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un darba devēju sauktu pie atbildības.
Saskaņā ar normatīviem aktiem, par iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darba devējam nekavējoties jāpaziņo VDI, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.
VDI atgādina, ka, sākot darba tiesiskās attiecības, ir jānoslēdz rakstveida darba līgums.
Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos tomēr apzināties, ka noformējot nelaimes gadījumu darbā kā sadzīves traumu, darbinieks zaudē tiesības saņemt sociālās garantijas.
VDI atgādina, ka par nelaimes gadījumu darba vietā slēpšanu, ja nodarbinātais guvis smagus veselības traucējumus vai iestājusies viņa nāve, darba devējam var tikt piemērots administratīvais sods - fiziskajai personai vai amatpersonai no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai no 1500 līdz 3000 latiem.