Kā ziņots, Brodai noraidījumu bija pieteikuši Vaškeviča aizstāvji. Noraidījums tika pamatots ar tiesneses 19.marta lēmumu grozīt apsūdzētā drošības līdzekli uz apcietinājumu. Tas, ka Augstākā tiesa (AT) šo lēmumu vēlāk atzina par prettiesisku un atcēla, liek bažīties par tiesneses Brodas objektivitāti šajā kriminālprocesā, kas ir pietiekams pamats noraidījuma pieteikšanai, aizstāvju pozīciju iepriekš skaidroja viena no apsūdzētā advokātēm Jeļena Kvjatkovska.
Pats Vaškevičs arī šodien uz lietas izskatīšanu nebija ieradies. Nākamā tiesas sēde tagad paredzēta 23.septembrī plkst.10, pastāstīja Bērziņš.
Rīgas apgabaltiesa 19.martā nolēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu, taču AT 5.aprīlī šo lēmumu atcēla. Dažas nedēļas vēlāk publiskajā telpā parādījās minējumi, ka Vaškevičs varētu būt pazudis, taču viņa advokāti to noliedza, apgalvojot, ka apsūdzētais ilgstoši ārstējas slimnīcā Austrijā un viņa atrašanās vieta ir zināma.
Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā skaidroja advokāte Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi.
Pagājušā gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu.
Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.
Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.
Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Kā toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
