Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka "airBaltic" amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Latvijas valdības un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus aviokompānijas reisus.
Toreizējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, pašreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss pauda, ka "airBaltic" valdes lēmums par vairāku reisu atcelšanu ir neracionāls un nepamatots. 2011.gadā, kad risinājās šie notikumi, kas beigušies ar lidsabiedrības nonākšanu pilnīgā valsts kontrolē, vienīgais valdes loceklis "airBaltic" bija arī toreizējais līdzīpašnieka pārstāvis Bertolts Fliks.
Matīss toreiz klāstīja - ja aviokompānija vēlētos efektivizēt savu darbu, atceļot vairākus reisus, tad vispirms būtu jāveic pamatīgs visu lidojumu audits, lai saprastu situāciju un lemtu par tālākiem soļiem.
Matīss arī toreiz sprieda, ka valsts rokās nav gandrīz nekādu instrumentu šajā situācijā, jo aviokompānijas darbību nodrošina valde Bertolta Flika personā. Vienīgais, ko valsts var darīt – vērtēt Flika atbilstību ieņemamajam amatam.
Toreiz par "airBaltic rīcības ķīlnieku kļuva arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš ar aviokompānijas reisu bija iecerējis doties mājup no vizītes Briselē, taču šis reiss ir atcelts. Toreiz tika pat apsvērta iespēja izmantot Īrijas zemo cenu lidsabiedrību "Ryanair", tomēr beigās atrasta iespēja ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" doties uz Hamburgu, bet no turienes prezidents atlidoja uz Rīgu jau ar "airBaltic".
KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī "airBaltic" amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām – atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālajā un starptautiskajā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā.
Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis "airBaltic", kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14 496 latu apmērā.
KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības bijušo "airBaltic" amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas. Krimināllikums par šādu nodarījumu paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2011.gada septembrī nacionālā lidsabiedrība "airBaltic' atcēla vairākus reisus uz Viļņu, Tallinu, Briseli un Berlīni. Lidsabiedrība toreiz publiski nepaskaidroja savas rīcības iemeslus, vien norādot, ka uz visiem šiem galamērķiem "airBaltic" lidojumus izpilda vairākas reizes dienā, un neviens no atceltajiem reisiem nav vienīgais šīs dienas lidojums.
Satiksmes ministrija toreiz pieprasīja aviokompānijas paskaidrojumus. "Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību, veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem," toreiz pauda Satiksmes ministrija.
"airBaltic" vēstulē Satiksmes ministrijai (SM) vairāku reisu atcelšanu paskaidrojusi ar "lidojumu efektivizāciju".
Tajās dienās, 2011.gada 11. un 12.septembrī kaislības ap nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" turpinājās saistībā ar tās valdes panākto vienošanos pārdot kādam pašlaik nenosauktam pircējam 59 110 lidsabiedrības akciju, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu. Akciju pārdošanas cena ir 9,6 miljoni eiro (6,72 miljoni latu), līdzekļi jau ieskaitīti lidsabiedrības kontā. Valsts, kas ir aviokompānijas kontrolpaketes turētāja, nav informēta, kas ir akciju ieguvējs. Privātais akcionārs - "Baltijas Aviācijas Sistēmas" - noliedz, ka būtu iegādājies akcijas.
"airBaltic" prezidents Bertolts Fliks toreiz skaidroja, ka pārdot akcijas nolēma valde. Akciju turētājam nebūs balsstiesību un jau šonedēļ tas piedāvās valstij un BAS izmantot pirmpirkuma tiesības un akcijas atgūt.
Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) pirms tam bija vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vienīgo valdes locekli Fliku par iespējamām krāpnieciskām darbībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!