Prokuratūra, kurā nonākusi daļa tā dēvētās "Latvijas Krājbankas" ("Krājbanka") kraha krimināllietas, bankas bijušajam šefam Ivaram Priedītim un īpašniekam Vladimiram Antonovam inkriminējusi naudas līdzekļu piesavināšanos 14,099 miljonu eiro apmērā, izriet no portāla "Delfi" rīcībā nonākušās lēmuma daļas par Priedīša saukšanu pie kriminālatbildības. Priedīša advokāts Jānis Davidovičs līdzekļu aizplūšanu no bankas, kas atspoguļota portāla "Delfi" rīcībā esošajā dokumentā, gan skaidro ar valsts prasību glābt nacionālo lidsabiedrību "airBaltic".
Portāla "Delfi" rīcībā esošā lēmuma daļa par bijušā bankas prezidenta Priedīša saukšanu pie kriminālatbildības liecina, ka viņš 2011.gada 3.oktobrī, rīkojoties pēc bankas akcionāra un valdes locekļa Antonova norādījumiem, "nolūkā prettiesiski iegūt [Priedīša pārziņā esošo] "Krājbankas" naudu lielā apmērā, vienpersoniski noslēdza ķīlas līgumu ar "East-West United Bank" (EWUB)".
"Priedītis, pēc Antonova norādījuma, apzinoties riskus, kas saistīti ar "Krājbankas" finanšu līdzekļu neatgriezenisku zaudēšanu, nelikumīgi noslēdza ķīlas līgumus ar ārvalstu kredītiestādi, garantējot ar "Krājbankai" nesaistītu trešo personu saistību izpildi, kā rezultātā, darbojoties pēc Antonova izstrādātās noziedzīgās shēmas, kas vērsta uz "Krājbankas" finanšu līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā, Priedītis nelikumīgi ieķīlāja bankai korespondējošos kontos esošos naudas līdzekļus," teikts dokumentā.
Ar noslēgto līgumu Priedītis ieķīlājis "Krājbankai" piederošus 15 miljonus eiro par labu EWUB. Šī Luksemburgas banka bija viena no sešām ārvalstu bankām, kuras kontos tobrīd bija "Krājbankas" nauda. Līgums noslēgts, lai nodrošinātu visu EWUB prasījumu, kas izrietēja no aizdevuma līguma starp EWUB un kādu ārzonu - "Helvetia Financial Products S.A.".
Tajā pašā dienā šī ārzona - "Helvetia Financial Products S.A." - naudu, kuras atmaksu nu garantēja "Krājbanka", no konta EWUB pārskaitīja uz savu kontu "Krājbankā", tad 14 999 900 eiro tālāk pārskaitīja uz "airBaltic" akcionāra "Taurus Asset Management Ltd." kontu, kurš arī bija atvērts "Krājbankā". Savukārt šīs Bahamu salās reģistrētais uzņēmums ienākušo summu sadalījis divās daļās un 2011.gada 4.oktobrī 14 099 500 eiro pārskaitīja uz Dominikas "Banco Trasatlantico Ltd." kontu "Banco Trasatlantico S.A" Panamā, teikts portāla "Delfi" rīcībā esošajā dokumentā.
Prokuratūra uzskata, ka tādējādi līdzekļi nodoti Antonova rīcībā, jo, kā norādīts apsūdzībā, šīs ārzonas bankas 74% kapitāldaļu īpašnieks līdz 2011.gada decembrim bija Antonovs, kuram Panamas Regulators bija devis atļauju šīs bankas daļas pārdot mazākuma akcionāriem un tā vietā iegūt kompānijas "Multiasset S.A" vērtspapīru portfeli aptuveni 14 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Prokuratūra uzskata, ka Priedītis, būdams "Krājbankas" prezidents, "darbojies Antonova noziedzīgās interesēs, jo viņam nebija tiešas iespējas brīvi rīkoties ar "Krājbankas" naudu, pastrādājis tīšas prettiesiskas darbības, ar kurām apzināti radīja nepatiesu priekšstatu par bankas finansiālo stabilitāti ilgstošā laika periodā. Tāpēc 2011.gada 21.novembrī "Krājbanka" darbība tika apturēta," teikts lēmumā.
"Priedītis, apzinoties Antonova noziedzīgās intereses un noziedzīgo nodomu, kas vērsts uz "Krājbankas" naudas piesavināšanās organizēšanu, pārkāpis Finanšu un kapitālu tirgus komisijas (FKTK) noteiktos finanšu līdzekļu ieguldījumu apmērus ārvalstu korespondējošās bankās un nerezidentiem izsniegto aizdevumu apmēru ierobežojumus," uzskata prokuratūra.
Savukārt Priedīša advokāts Davidovičs portālam "Delfi" norādīja, ka visa augstākminētā naudas summa tika ieguldīta "Krājbanka" statūtkapitālā, tādējādi izpildot FKTK prasību, bet pēc tam, nekavējoties visa summa tika novirzīta nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" darbības finansēšanai.
2011.gada 3.oktobrī, kad Priedītis noslēdza "Krājbankai" neizdevīgo ķīlas līgumu, tika noslēgta arī vienošanās par "airBaltic" glābšanu. Vienošanos, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, savulaik publicēja portāls "Pietiek.com".
Vienošanos, kurai vajadzēja atrisināt bankrota priekšā esošā "airBaltic" finanšu problēmas, noslēdza Latvijas valsts satiksmes ministra personā, aviokompānijas privātais akcionārs - SIA "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS), kā arī Antonovam piederošie "airBaltic" finansētāji - "Krājbanka", "Snoras banka" un "Krievijas Investbank", kuras visas pārstāvēja Priedītis, ofšori "Taurus Asset Management Fund Limited" un "Transatlantic Holdings Company S.A.", kā arī SIA "KD Jet".
Šo vienošanos parakstīja tā laika satiksmes ministrs Uldis Augulis, Priedītis, BAS valdes locekle Inga Piterniece, ofšoru vārdā to parakstīja advokāts Lauris Liepa, bet SIA "KD Jet" vārdā - valdes loceklis Mārcis Kauliņš.
Satiksmes ministrijas runasvīrs Aivis Freidenfelds sarunā ar portālu "Delfi" norādīja, ka šis lidsabiedrības glābšanas plāns ir klasificēts dokuments, tāpēc to komentēt nevar, aicinot komentārus prasīt no tā laika satiksmes ministra Auguļa.
Augulis sarunā ar portālu "Delfi" atminējās, ka jau 2011. gada vidū, kad starp Latvijas valsti un BAS notika sarunas par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu par 153 miljoniem eiro, no kuriem gandrīz puse bija jāiegulda BAS, bijis skaidrs, ka BAS piesaistītā finansējuma aizdevēja "Latvijas Krājbankas" iespējas izsniegt kredītu kompānijas pamatkapitāla palielināšanai ir izsmeltas.
"Es vairs neatceros, cik detalizēti mēs to valdībā apspriedām, bet problēma bija un tas bija iemesls, kādēļ mēs pieprasījām, lai Antonovs sniedz personisku garantiju. Bija skaidrs, ka "Krājbanka" vairs nevar ieguldīt "airBaltic", jo "airBaltic" aizņemšanās limiti pie viņiem bija izsmelti," stāsta Augulis.
Viņš gan nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt iespēju, ka "Krājbankas" korespondējošos kontos esošā nauda izmantota, lai "izlaižot" to caur kādu citu banku kontiem, nodotu par BAS patiesā labuma guvēju uzrādītās "Taurus Asset Management" rīcībā esošo un ieguldītu "airBaltic". Auguļa ieskatā, šāda rīcība gan būtu pretlikumīga.
"Tikko FKTK kaut ko tādu pamanītu, bankai būtu vismaz administratīvais sods par bankas resursu izmantošanu kaut kādu ieguldījumu veikšanai. Tomēr ar korespondējošiem kontiem ir tāda lieta, ka ir grūti pateikt, kurā brīdi kāds no tiem paņem naudu," saka tā brīža satiksmes ministrs.
Viņš uzsver, ka pēc tam, kad Antonovam izvirzīta prasība sniegt personisku garantiju, bijušais "Latvijas Krājbankas" īpašnieks to arī izdarījis. Garantija Antonovam prasīta arī tādēļ, ka situācija "airBaltic" bijusi ārkārtīgi slikta un auditori, kam liegta pieeja visiem dokumentiem, atteikušies sniegt galīgo atzinumu par aviokompānijas finanšu situāciju un nākotnes perspektīvām. "Ja situācija nebūtu bijusi tik slikta, mēs arī Fliku nevarētu dabūt nost," saka Augulis.
To, ka "Krājbankas" korespondējošajos kontos esošā nauda tikusi apķīlāta, lai iegūtu resursus "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai, pērnvasar intervijā portālam "Delfi" apgalvoja arī eksbaņkieris Antonovs. "Kas attiecas uz citiem korespondējošajiem kontiem ES dalībvalstu bankās - Austrijā un Luksemburgā -, tad jā, jāatzīst, ka mēs pārkāpām regulējošos noteikumus, bet tas notika tādēļ, ka tika pieņemts lēmums tomēr glābt "airBaltic"," pērnvasar sacīja Antonovs.
Prokurors Jānis Omuls portālam "Delfi" Priedītim izvirzīto apsūdzību komentēt nevēlējās, sakot, ka iztiesājamu lietu nekomentēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
