Policija norāda, ka visos gadījumos krāpnieki zvanījuši uz mājas stacionārajiem telefoniem un stāstījuši - kāds no radiniekiem ir iekļuvis nelaimē vai izraisījis kādu negadījumu, un, lai izvairītos no nepatikšanām, ir nepieciešams samaksāt pieprasīto naudas summu. Nereti šie krāpnieki nolūkotā upura priekšā stādās kā policisti vai cietušo advokāti.
Vienā no šiem pieciem gadījumiem nauda tomēr samaksāta. Pieprasītā summa bija 3 000 eiro, bet, tā kā sievietei tik daudz naudas nebija, viņa samaksāja 1 390 eiro.
Policija brīdina, ka joprojām telefonkrāpnieki ļoti aktīvi uzdarbojas un cenšas no cilvēkiem izkrāpt lielas naudas summas. Šie krāpnieki telefona numurus izvēlas pēc nejaušības principa no telefongrāmatām. Lai saņemtu no cietušā naudu, krāpnieki darbojas ļoti ātri – aptuveni 30 minūšu laikā pēc telefona zvana, krāpnieks jau klauvē pie durvīm un pieprasa naudu.
Policija piebilst, ka arī telefonkrāpnieki kļuvuši daudz piesardzīgāki, ja telefonsarunas laikā nolūkotā upura balsī izdzird šaubas vai neticību, nekavējoties pārtrauc sarunu.
Vecāka gadagājuma cilvēki nereti naudu glabā un krāj mājās, un krāpnieki to izmanto, iegūstot pensionāru uzticību.
Policisti aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un informēt vecāka gadagājuma cilvēkus par riskiem uzglabājot lielas naudas summas mājās, tāpat pastāstīt par krāpniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
