Vērienīgajā digitālās televīzijas krimināllietā sākušās tiesu debates  (103)

Pirms pāriet pie tiesu debatēm, prokurors Piliksers lūdza tiesu atjaunot tiesas izmeklēšanu, lai lietai pievienotu dokumentus par apsūdzētā Jurģa Liepnieka izdarītiem 30 administratīvajiem pārkāpumiem. Prokurors teica, ka iepriekš viņam nebija zināms, ka sabiedrībā pazīstamais Liepnieks ir "sistemātisks likuma pārkāpējs". Prokurors uzskata, ka šie 30 administratīvie sodi, kas visi saistīti ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, lieliski parāda apsūdzētā attieksmi pret Latvijā noteikto kārtību.

Liepnieks prokurora lūgumu uztvēra ar sašutumu, sakot, ka ar to prokurors demonstrē negatīvo attieksmi pret viņu. Šādu viedokli tiesā pauda arī viņa advokāts Varis Klotiņš. Pārkāpumi bijuši laika posmā no 2001.gada līdz 2011.gada 19.septembrim. Aizstāvība lūdza šos dokumentus lietas materiāliem nepievienot, jo tas Liepnieku nostādītu nevienlīdzīgā situācijā, jo par citiem apsūdzētajiem šādi dati nav pieprasīti.

Tiesa gan nolēma šos dokumentus lietas materiāliem pievienot. Tad Klotiņš tiesai lūdza lietas materiāliem pievienot arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru izbeigta administratīvā lieta par Liepnieka saukšanu pie administratīvās atbildības par necieņas izrādīšanu pret tiesu tā dēvētajā digitālās televīzijās krimināllietā. Advokāts pauda, ka šis jau spēkā esošais tiesas spriedums raksturo Liepnieku. Tiesa apmierināja arī šo lūgumu un atkal beidza tiesas izmeklēšanu, pārejot pie tiesas debatēm un dodot vārdu prokuroram.

Debates atklāja Piliksers, sakot tiesai, ka viņa debašu runa ir sadalīta 48 sadaļās. Gaidāms, ka Piliksers debatēs runās vairākas dienas, bet pēc viņa ar savu debašu runu uzstāsies arī otrs apsūdzības uzturētājs, prokurors Monvīds Zelčs. Tiesas sēdes pārtraukumā žurnālisti jautāja Pilikseram, cik dienas varētu ilgt viņa runa un prokurors sacīja, ka "krietni ilgāk kā divas dienas".

Pirmajā debašu runas sadaļā Pilksers apskatīja bijušā "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" (LNT) šefa Andreja Ēķa, ar bijušo politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētāja Ginta Bandēna un bijušā premjera Andra Šķēles par labo roku dēvētā Jurģa Liepnieka saistību ar digitālās televīzijas ieviešanu.

Prokurors debatēs pauda, ka ir iegūti pierādījumi, ka tieši Ēķis bijis tas, kurš aizsācis "digitālgeitu". Proti, Liepnieks savulaik liecinājis, ka Ēķis 1999.gadā vērsās pie viņa kā Šķēles uzticības personas, aicinot bijušo politiķi iesaistīties digitālās televīzijas ieviešanas plānā, pretī solot daļas kompānijā "Kempmayer" kā slēptam akcionāram. "Kempmayer" bija uzņēmums, kuram vajadzēja Latvijā ieviest digitālo televīziju, taču tam nebija šādas pieredzes un, kā uzskata apsūdzība, tas izmantots kā rīks vērienīgajā noziegumā.

Debatēs prokurors atsaucās uz Liepnieka liecībām, ka Ēķis Šķēles iesaistīšanos vēlējies, jo tā šīs lietas izdošanās būtu drošāka. Liepnieks sarunās starp Ēķi un Šķēli bijis vidutājs, noprotams no prokurora debašu runas. Prokurors tiesā sacīja - no Liepnieka liecībām izriet, ka Šķēlem sākumā piedāvāti 30% "Kempmayer" daļu, bet viņš piekritis iesaistīties vien par 50% šī uzņēmuma daļu. Vienošanās paredzējusi, ka sākumā šos 50% akciju saņems Liepnieks, bet tad tos nodos Šķēlem.

Jāatgādina, ka šīs lietas sakarā tiesā liecināja arī Šķēle, bet viņš nekad nav atzinis savu saistību ar digitālās lietas afēru, kā arī nekad nav saukts pie atbildības par iespējamo dalību tajā.

Prokurors uzskata, ka virkne liecību padara skaidru to, ka Ēķis, Liepnieks un Bandēns digitālās televīzijas ieviešanas plānu uzsāka slepus no tām valsts iestādēm, kuras tolaik atbildēja par televīziju Latvijā, proti, "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra".

Tiek lēsts, ka pirmās tiesu instances spriedums šinī lietā varētu tikt nolasīts šogad vasarā.

Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un kompānijas "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.

Apsūdzība uzskata, ka digitālās apraidei nepieciešamā aparatūra tika nopirkta ar vairāku ofšoru starpniecību, tādā veidā sadārdzinot to par vairākiem simtiem tūkstošiem latu. Šo ārzonas uzņēmumu dibinātāji un patiesā labuma guvēji ir vairākas ar ekspremjeru un politiķi Andri Šķēli saistītas personas.

Pie atbildības vērienīgajā krimināllietā sākotnēji sauktas 20 personas. Taču šobrīd uz apsūdzēto sola faktiski sēž 18 cilvēki, jo kādreizējā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pilnvarniece Ināra Rudaka pērn nomira, savukārt bijušais "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) ģenerāldirektors Māris Pauders garīgās veselības problēmu dēļ atbrīvots no dalības tiesas sēdēs.

Krimināllietā apsūdzēti advokāts Jānis Loze, bijušais premjera Andra Šķēles finanšu konsultants Harijs Krongorns, LNT šefs Andrejs Ēķis, bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Andrejs Zabeckis, Jānis Zips un Juris Ulmanis. Uz apsūdzēto sola sēž ar bijušo politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājs Gints Bandēns, Šķēles bijušais runasvīrs Jurģis Liepnieks, bijušais VAS "Latvijas Radio un televīzijas centrs" meitas uzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde, advokāts Mārtiņš Kvēps, "Kempmayer" bijušais valdes loceklis Jānis Svārpstons, SIA "VP Partneri" direktors, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ojārs Rubenis un Didzis Jonovs, kā arī bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics un uzņēmējs Uldis Kokins, un Andrians Boldans.

Apsūdzētie savu vainu neatzīst.