Latvija zaudē ECT lietā par miesas bojājumu nodarīšanu ieslodzītajam  (20)

Kā informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļā, iesniedzējs ECT sūdzējās, ka viņam piederošo mantu kratīšanas brīdī ieslodzījuma vietā pret viņu tika pielietots nesamērīgs fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, kā arī vēlāk netika nodrošināta efektīva incidenta apstākļu izmeklēšana.

Iesniedzēja prasīto 90 000 eiro vietā tiesa piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā.

Kā skaidro ĀM, 2009.gada 1.jūlijā, pirms iesniedzēja pārvietošanas uz citu ieslodzījuma vietu Daugavgrīvas cietumā, notika iesniedzējam piederošo mantu kratīšana. Kratīšanas laikā starp iesniedzēju un Daugavgrīvas cietuma uzraugiem izcēlās strīds par iesniedzējam piederošo mantu svara pārsniegšanu. Ņemot vērā to, ka iesniedzējs ar savām darbībām bija traucējis kratīšanu, Daugavgrīvas cietuma uzraugi pielietoja pret iesniedzēju speciālos līdzekļus - gumijas steku. Pēc steka pielietošanas tajā pašā dienā, kā arī nākamajā dienā iesniedzējs tika nosūtīts uz medicīnisko pārbaudi, kurā iesniedzējam tika konstatēti vairāki ķermeņa, roku un kāju sasitumi.

Tā paša gada 2.jūlijā iesniedzējs iesniedza sūdzību Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā par 1.jūlija notikumiem, kura tika nodota izskatīšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Daugavgrīvas cietuma administrācijai. Ņemot vērā iekšējās pārbaudes rezultātus, Daugavgrīvas cietuma priekšnieks pieņēma lēmumu, ka speciālo līdzekļu pielietošana pret iesniedzēju bijusi pamatota, un 3.augustā Ieslodzījuma vietu pārvalde pieņēma lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

Iesniedzējs pārsūdzēja minēto lēmumu un 7.septembrī Specializētā vairāku nozaru prokuratūra sāka kriminālprocesu par 1.jūlijā iespējami notikušo vardarbību pret iesniedzēju. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros Ieslodzījuma vietu pārvalde veica vairākas procesuālās darbības, proti, nopratināja incidentā iesaistītās puses, lieciniekus, kā arī nozīmēja iesniedzējam tiesu medicīnisko ekspertīzi. Ar 2010.gada 6.jūlija lēmumu kriminālprocess tika izbeigts.

2010.gada 3.augustā Specializētā vairāku nozaru prokuratūra noraidīja iesniedzēja sūdzību par pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, vienlaikus atzīstot, ka speciālo līdzekļu pielietošana bijusi likumīga un pamatota. 19.oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors, vērtējot iesniedzēja sūdzību par kriminālprocesa materiālu iztulkošanu un tulka pieaicināšanu, vienlaikus atzina, ka pieņemtais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu bijis likumīgs un pamatots.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo viņš nebija vērsies civilprocesuālajā kārtībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad ir noticis konvencijas pārkāpums, mantiskas kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav pietiekams tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Šajos gadījumos valstij ir arī pienākums nodrošināt efektīvu incidenta izmeklēšanu.

Izskatot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, ECT norādīja, ka nolūkā nodrošināt cietuma drošību un novērst iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, amatpersonas var pielietot fizisku spēku pret ieslodzītajām personām, tomēr šāda spēka pielietošana nedrīkst būt pārmērīga un var notikt tikai izņēmuma gadījumos. Tiesa, atsaucoties uz tās spriedumu lietā "Grimailovs pret Latviju", uzsvēra, ka šajā lietā nav iespējams izvērtēt pret iesniedzēju pielietotā spēkā samērīgumu, jo valsts atbildīgās iestādes - Daugavgrīvas cietums, Jelgavas cietums, Ieslodzījuma vietu pārvalde un prokuratūras iestādes - nav pienācīgi izmeklējušas iesniedzēja sūdzības nacionālajā līmenī.

Vērtējot veiktās izmeklēšanas efektivitāti, ECT norādīja, ka konvencija ne tikai aizliedz spīdzināšanu, pazemojošu vai necilvēcīgu apiešanos, bet arī uzliek valstij pienākumu veikt efektīvu izmeklēšanu par iespējamu amatpersonas vardarbību pret ieslodzītajām personām.

Atsaucoties uz ECT līdzšinējo praksi un Eiropas Komitejas (EK) novērojumiem par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai sodu novēršanu Latvijā, ko EK veikusi vizītēs 2007.gadā., 2009.gadā un 2011.gadā, ECT uzsvēra, ka sūdzību par iespējamu vardarbību izmeklēšanā Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas nav uzskatāmas par neatkarīgām. Tiesa arī uzsvēra, ka šajā lietā izmeklēšanu veica Daugavgrīvas un Jelgavas cietumu izmeklētāji, kas ir hierarhiski padoti Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, tādēļ izmeklēšana nevar tikt uzskatīta par neatkarīgu.

Turpinot iesniedzēja sūdzības izvērtēšanu, ECT norādīja arī uz atsevišķiem izmeklēšanas trūkumiem, proti, par izmeklēšanu atbildīgais Daugavgrīvas cietuma izmeklētājs nenopratināja visas incidentā iesaistītās Daugavgrīvas cietuma amatpersonas.

Visbeidzot, vērtējot prokuratūras iestāžu veikto uzraudzību par Ieslodzījuma vietu pārvaldes izmeklēšanu, ECT norādīja, ka prokuratūra galvenokārt atsaucās uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes iepriekš paustajiem secinājumiem un pietiekami neizvērtēja visus iesniedzēja sūdzībā minētos apstākļus un spēka pielietošanas samērīgumu. Tiesa secināja, ka Latvija nav ievērojusi konvencijas prasības par institucionālo, hierarhisko un praktisko izmeklēšanas iestāžu neatkarību, lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu.