Krimināllietā, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēts bijušais AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") vadītājs Bertolts Fliks, kā cietušais figurē pats "air Baltic".
Prokurors Aldis Pundurs apstiprināja, ka starptautiskā lidosta "Rīga" atteikusies no cietušā statusa lietā. Prokuratūras ieskatā pats atteikšanās fakts lietā neko ļoti būtiski nemaina, bet nepatīkami ir tas, ka lidostas viedoklis ir krasā pretrunā ar iepriekšējās lidostas valdes rakstveidā pausto viedokli, kuru bija parakstījis un iesniedzis Satiksmes ministrijā (SM) iepriekšējais lidostas valdes priekšsēdētājs.
Šobrīd krimināllietā kā cietušais ir atzīts "airBaltic".
Vaicāts, kā tiks nodrošināta ārzemēs dzīvojošā Flika saukšana pie atbildības, Pundurs atbildēja, ka tiesiskās sadarbības lūgums uz Vāciju nosūtīts tūlīt pēc Flika atteikšanās ierasties prokuratūrā un Latvijas vēstniecībā Berlīnē. Kad būs oficiāla atbilde no Vācijas, prokuratūra varētu sniegt kādu informāciju.
Jau ziņots, ka Flika krimināllietu pirms nodošanas prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs iepriekš atzina, ka Fliks nav procesuālā kārtībā aicināts uz procesuālo darbību veikšanu Latvijas vēstniecībā Berlīnē.
KNAB preses paziņojumā iepriekš norādīja, ka iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka "airBaltic" amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Latvijas Ministru kabineta un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus aviokompānijas reisus.
KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī "airBaltic" amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām - atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālā un starptautiskā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā.
Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis "airBaltic", kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14 496 latu apmērā.
Ziņots arī, ka "airBaltic" 2011.gada 12.septembrī bez konkrēta iemesla no Rīgas atcēla četrus reisus - uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu. Paziņojumu par reisu atcelšanu lidsabiedrība lidostai sniegusi 12.septembrī no rīta. Savukārt 13.septembrī "airBaltic" atcēla atsevišķus lidojumus uz pieciem galamērķiem. Kopumā tika atcelti 14 lidojumi. 13.septembrī tika atcelts izejošais un ienākošais reiss starp Rīgu un Stokholmu, izejošais un ienākošais reiss uz Berlīni, izejošais un ienākošais reiss uz Briseli, divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Tallinu un divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Viļņu.
SM norādīja, ka šādu "airBaltic" valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību.
"airBaltic" atcelto reisu dēļ cieta arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš nevarēja paredzētajā laikā no Briseles atgriezties Rīgā.
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" - vienošanās pameta 2011.gada rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
