Tiesa sāks skatīt tā dēvēto Neo krimināllietu  (18)

Kā sociālajos tīklos informējis pats Poikāns, pret viņu sākto krimināllietu paredzējusi skatīt tiesnese Una Melameda un uz sēdi aicināti 29 liecinieki.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra krimināllietu tiesai nodeva 2013.gada vasarā.

Poikāns apsūdzēts par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu. Pēc prokuratūras domām, apsūdzētais, būdams reģistrēts kā lietotājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā, veicis nelikumīgu fizisko personu datu lejupielādi, kā arī neatļauti ieguva VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas elektroniskos dokumentus.

Neo iepriekš internetā publicēja apsūdzības oriģinālu. No tās izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā viņš konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.

Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju - ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.

Tāpat patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, viņš esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.

Krimināllikums par komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Prokuratūra 2012.gada augustā atzina, ka viņš 2010.gadā nav uzlauzis VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datubāzi. Prokuratūra toreiz skaidroja, ka patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai nav saistīta ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu. Prokuratūra šajā daļā kriminālprocesu izbeidza.

Pats Poikāns jau toreiz teica, ka no paša sākuma izmeklētājiem un sabiedrībai skaidrojis, ka nekāda "uzlaušana" nav notikusi.

2010.gada maija sākumā saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ierosinātajā kriminālprocesā tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp aizturēts Poikāns, kurš vēlāk atzina, ka ir Neo - persona, kura datus no VID sistēmas ieguvusi un daļu no tiem publiskojusi. Tāpat sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika veikta kratīšana žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, viņa vēlāk tika atzīta par liecinieci.

Nagla vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar sūdzību pret Latvijas valsti.

ECT 2013.gada vasarā piesprieda Latvijai maksāt viņai 20 000 eiro, atzīstot, ka Latvija saistībā ar Naglas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā, pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību.

Tiesa uzskatīja, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskatīja, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanai.

Valdība nolēma spriedumu nepārsūdzēt.