Zemgales tiesas apgabala prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par vairāk nekā viena miljona eiro izkrāpšanu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), portālu "Delfi" informēja prokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.
Apsūdzība liecina, ka LIAA un kāda firma, kuras valdes loceklis ir apsūdzētais vīrietis, noslēdza līgumu par kāda projekta īstenošanu. Projektā bija paredzēts izveidot gaisa sporta sertificēšanas centru. Šajā nolūkā bija jāuzbūvē ēka un jāiegādājas nepieciešamās iekārtas. Par iekārtu piegādi tika parakstīts pirkuma līgums ar ārzemju kompāniju, kuras pārstāvja paraksts uz līguma bija viltots, norāda prokuratūrā.
Prokuratūra uzskata, ka apsūdzētais, parakstot līgumu, apzinājās, ka darījums reāli nenotiks, un, ka nepieciešamo iekārtu ražošanu un piegādi veiks cits uzņēmums. Turklāt, apsūdzētais vīrietis pasūtīja šim uzņēmumam nepieciešamās iekārtas prototipu, apzinoties, ka ar šādu iekārtu nebūs iespējams realizēt projektu, liecina apsūdzība.
Realizējot projektu, apsūdzētais kā firmas valdes loceklis, maldināja tās LIAA atbildīgās amatpersonas, kuras uzraudzīja projektu, par projektā iegādāto iekārtu izcelsmi, ražošanas un piegādes apstākļiem. Turklāt, apsūdzētais vīrietis, apzināti mainīja tehnisko projektu, sadalot objekta pieņemšanu – nodošanu ekspluatācijā divās kārtās, kas ļāva pēc objekta pirmās kārtas nodošanas iegūt no LIAA atbalsta finansējumu, uzskata prokuratūrā.
Pamatojoties uz iesniegto viltoto un nepatiesas ziņas saturošo informāciju, maldinot un izmantojot LIAA darbinieku uzticēšanos, projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu un izmaksāts 1 346386 latu (apmēram 1 915 636 eiro) atbalsta finansējums.
Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Likums par šādu noziegumu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem.
Lieta nodota izskatīšanai Jelgavas tiesā.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kā atgādina portāls "zz.lv", līguma slēdzēja, kura bija apņēmusies Jelgavas vēja tunelī nodarboties ar gaisa sporta sertifikāciju, bija SIA "Gaisa sporta sertifikācijas centrs".
Pirms dažiem gadiem "Gaisa sporta sertifikācijas centra", kas piederēja četrām privātpersonām - Kārlim Markum ar 50% kapitāldaļu, "Aerodium" līdzīpašniekam Ivaram Beitānam ar 37% kapitāldaļu, Ingum Augstkalnam ar 10% kapitāldaļu un Reinim Rūtentālam ar 3% kapitāldaļu, vadītājs Ivars Beitāns iepriekš skaidroja, ka vēja tuneļa būvniecības darbi Jelgavā aizkavējušies izstādes "Expo" dēļ, bet LIAA vadītājs Andris Ozols paziņoja, ka šis projekts ir tikai butaforija, ar ko paredzēts izkrāpt līdzekļus, bet kas dzīvē nedarbojas.
Kā liecina arhīva dati, saistībā ar šo konfliktu tika sāktas vairākas tiesvedības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
