Tiesa attaisno Neo  (200)

Tiesa ceturtdien nolasīja saīsināto spriedumu. Pēc motivēta sprieduma saņemšanas tas būs pārsūdzams apelācijas kārtībā.

Prokurore Vita Ozoliņa, kura iepriekš Neo bija lūgusi atzīt par vainīgu un sodīt ar piespiedu darbu, pēc tiesas spieduma žurnālistiem sacīja, ka par pārsūdzību lems pēc iepazīšanās ar sprieduma motīviem.

Arī cietušās "ABLV" bankas pārstāvis, advokāts Jānis Rozenbergs žurnālistiem sacīja, ka par pārsūdzības iespējām lems pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu. Advokāts piebilda, ka tiesu debatēs pievienojies prokurores prasītajam sodam – 280 stundām piespiedu darba, jo uzskata, ja Neo vēlas strādāt sabiedrības labā, tad piespiedu darbs tam ir piemērots.

Pēc attaisnojošā sprieduma Poikāns žurnālistiem pauda prieku par šādu lietas iznākumu, taču atzina arī, ka viņam ir žēl procesā iztērētā laika un resursu. Jautāts, vai viņš cerēja uz attaisnošanu, Poikāns atbildēja, sakot, ka "cerība mirst pēdējā".

Runājot par to, vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklātā cauruma publiskošana ir devusi kādu labumu, Poikāns sacīja, ka jā. Jo kopš tā laika nolemts publiskota algas, kā arī vairāk tiek domāts par IT jomas drošību.

Pilns spriedums būs pieejams 17.jūlijā, kad to likuma noteiktā kārtībā varēs pārsūdzēt.

Poikāns apsūdzēts par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu. Apsūdzība saistīta ar notikumiem 2009. un 2010.gadā. Apsūdzība norāda, ka, būdams reģistrēts kā lietotājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā, Poikāns veicis nelikumīgu fizisko personu datu lejupielādi, kā arī neatļauti ieguvis VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas elektroniskos dokumentus.

Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus, uzskata apsūdzība. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.

Krimināllikums par komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Trešdien, 4.jūnijā, tiesu debatēs prokurore apsūdzētajam prasīja piespriest 280 stundas piespiedu darba.

Pats Poikāns vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst un jau iepriekš solījis, ka notiesāšanas gadījumā to pārsūdzēs.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lietu pret Poikānu tiesai nodeva pērn jūlijā. Tiesa krimināllietu sāka skatīt 28. aprīlī. Lieta tika skatīta slēgtā sēdē. Šis lēmums sabiedrībā izpelnījās kritiku, un pret to protestēja vairāki aktīvisti. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" 2010.gada februāra vidū ziņoja, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrasts drošības caurums, pa kuru triju mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apmērā.

Faktu, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, "De facto" uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvēja par "Ceturtās atmodas tautas armiju" ("4ATA"). Vēlāk tās pārstāvis, kurš sevi dēvēja par Neo, regulāri internetā publicēja dažādu iestāžu algu sarakstus.

Policija pēc tam sāka kriminālprocesu un tā ietvaros aizturēja Poikānu, kurš atzinās, ka viņš ir Neo.

Policija veica kratīšanu arī televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā un atsavināja viņas datora ārējo cieto disku un vairākas flešatmiņas, par ko tika iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā viņa uzvarēja Latvijas valsti.

Tiesa piesprieda Latvijas valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā un 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.

Valdība izlēma šo ECT spriedumu nepārsūdzēt.