Kā norādīja advokāts, viņš bija saņēmis atbildi no Voronkovas un Gulbja, kurā esot norādīts, ka personas medijos izplatīto informāciju "negrib atsaukt". Tāpēc tagad Miķelsons gatavo prasības pieteikumu tiesā pret abām fiziskajām personām.
Savukārt Voronkova pauda, ka atbildes vēstulē Miķelsonam tika paskaidrots, kā veidojies viedoklis, kas pausts publiskajos paziņojumos.
"Miķelsons vēstulē Gulbim un Voronkovai lūdzis atsaukt 17.jūnijā masu medijos izplatīto nepatieso informāciju par reiderisma mēģinājuma realizāciju, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem - "Laimu", "Staburadzi" un citiem "NP Foods" grupas pārtikas uzņēmumiem. Pretējā gadījumā viņš vērsīsies tiesā par godu un cieņu aizskarošo ziņu izplatīšanu," iepriekš norādīts Miķelsona paziņojumā medijiem.
Miķelsons vēstulē norādījis, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju ziņas ar nepatiesu saturu tika izplatītas un publicētas vairākos laikrakstos, portālos, kā arī televīziju un radio ziņās, kā arī citos masu saziņas līdzekļos, kuri dublēja iepriekš dzirdēto un lasīto informāciju. Papildus minētajam intervijā Latvijas Radio Gulbis apgalvoja, ka Miķelsons ir tiesāts un ir sēdējis cietumā par reiderismu.
"Vēršu jūsu uzmanību, ka līdz šim nav stājies spēkā neviens tiesas spriedums, kurš atzītu mani par vainīgu jebkāda veida noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Man nav celta neviena apsūdzība, kā arī nav piemērots neviens piespiedu līdzeklis, līdz ar to par nepamatotiem atzīstami visi šajā sakarā minētie apgalvojumi. Turklāt atbilstoši Latvijas Advokatūras likumam tiesājamība nav savienojama ar advokāta statusu," vēstulē atzīmēja zvērināts advokāts. Miķelsons arī paskaidroja, ka termins "reiderisms" nozīmē uzņēmumu nelikumīgu pārņemšanu, nevis zaudējumu atlīdzināšanas vai līguma pildīšanas pieprasīšanu tiesiskā ceļā.
"Pamatojoties uz iepriekš minēto, es aicinu jūs nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 26.jūnijam, atsaukt 2014.gada 17.jūnijā masu medijos izplatītās manu godu un cieņu aizskarošās ziņas, izplatot ziņu atsaukumu tajos pašos masu saziņas līdzekļos, kuros tika izplatītas godu un cieņu aizskarošās ziņas. Pretējā gadījumā es izmantošu Civillikumā un Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības un vērsīšos tiesā pret jums abiem ar prasību par goda un cieņas aizskarošo ziņu atsaukšanu, piedzenot visus zaudējumus, kas man šobrīd un nākotnē radīsies saistībā ar šo lietu, kā arī piedzenot no jums abiem morālo kaitējumu," vēstulē brīdina Miķelsons.
Jau ziņots, ka Gulbis iepriekš bija nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem "Laima", AS "Staburadze" un citiem "NP Foods" grupas pārtikas uzņēmumiem. Kā aģentūru LETA toreiz informēja Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem "Laima" un "Staburadze" reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais Miķelsons un tiesu izpildītājs Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.
"Fakts ir ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī sabiedrībai bīstams, jo vienmēr pastāvēs iespējamība, ka, maldinot tiesu institūcijas, var tikt nodarīts kaitējums. Tāpēc uzņēmuma vadība un darbinieki informē valsts augstākās amatpersonas, lūdzot iesaistīties un nodrošināt Latvijas sabiedrības un uzņēmumu, kas ir vieni no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem, interešu aizstāvību," norādīts "Laimas" paziņojumā.
Kā norādīja Voronkova, Miķelsons tiesā iesniedzis "maldos balstītu prasību pret vairākiem uzņēmumiem, tostarp pret "Laimu" un "Staburadzi", kuri nekādi nevar būt atbildētāji prasītāja lietā, jo tiem nav nekādu savstarpēju darījumu ar uzņēmumiem, kuru vārdā Miķelsons ir cēlis prasību".
"Miķelsons ir panācis acīmredzami absurdu, Latvijas tiesu praksei neraksturīgu un kaitniecisku Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Doloresas Bamberes rīcību, kad, pamatojoties vienīgi uz "Menard Port LLC" maldinošiem apgalvojumiem, kas balstīti uz iedomām un kam nav sniegti nekādi pierādījumi, tiesnese pieņēma lēmumu par "Menard Port LLC" prasības nodrošināšanu pirms pilnvērtīgas tiesvedības, apķīlājot vairāku uzņēmumu kontus. Uzņēmumiem ir bijusi liegta iespēja liecināt šajā lietā pirms pret viņiem vērsto darbību izvēršanas," pausts paziņojumā.
Tādā veidā tiesneses lēmuma rezultātā, apgrūtinot uzņēmumu kontus, tiek nodarīti būtiski zaudējumi un kaitējums uzņēmumu saimnieciskajai darbībai, turklāt nav ņemts vērā fakts, ka uzņēmumi nav īstie atbildētāji iniciētajā procesā. Šāda nepamatota atbildētāju saimnieciskās darbības apgrūtināšana un daļēja naudas līdzekļu apķīlāšana ir atzīstama par Satversmē 92.pantā garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu un 105.pantā garantēto tiesību uz īpašumu aizskārumu, uzskata "NP Foods" grupas amatpersonas.
Atbilstoši tiesiskai rīcībai "NP Foods" ir vērsies tiesā ar pieteikumu atcelt minētos apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai. Kā informēja tiesā, 20.maijā šajā lietā tika pieņemts lēmums par prasības nodrošinājuma apmierināšanu daļā, savukārt 30.maijā iesniegta blakus sūdzība par šo lēmumu.
Jau ziņots, ka Miķelsons un vēl četras personas ir atzītas par aizdomās turamajām kriminālprocesā par citu iespējamu krāpšanas shēmu, kas pastrādāta pret vairākiem arhitektu birojiem piederošo SIA "Latvijas projektēšanas sabiedrība", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Bez advokāta Miķelsona par aizdomās turamajiem kriminālprocesā atzīti arī Dzintars Skujiņš, Svetlana Muižarāja, Aivars Auzāns un Isārijs Finbergs.
Kā apstiprināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins, 2011.gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas un KL 195.panta 3.daļas - par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu darījumu slēgšanu starp vairākiem uzņēmumiem ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Šajā procesā par aizdomās turamajām atzītas piecas personas.
Anučins norādīja, ka izmeklēšana lietā patlaban vēl turpinās.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka iespējamā krāpšanas shēma pastrādāta pret "Latvijas projektēšanas sabiedrību", kuras līdzīpašnieki patlaban tiesājas par, viņuprāt, nelikumīgo lēmumu atcelšanu. Vairākas kompānijas, kas saistītas ar minētajām piecām personām, pret "Latvijas projektēšanas sabiedrību" bija cēlušas prasības tiesā par kopumā vairāku simtu tūkstošu eiro atmaksu. Šīs prasības celtas, pamatojoties uz iespējami fiktīviem darījumiem, kuros uzņēmums nav gribējis iesaistīties. Cietušo ieskatā prasības tiesā bijušas ar mērķi iegūt vērtīgu nekustamo īpašumu Skolas ielā, Rīgā.