Bijušajam finanšu policistam Pīlāgam par kukuļņemšanu piespriež trīs gadus cietumā  (12)

Tāpat tiesa piesprieda naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu jeb 1600 eiro apmērā.

Tiesa nosprieda Pīlāgu atzīt par nevainīgu un attaisnoja pēc Krimināllikuma (KL) 20.panta 4.daļas - par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā - un KL 218.panta 2.daļas - par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

Savukārt par vainīgu Pīlāgu tiesa atzina pēc KL 320.panta 3.daļas (likuma redakcijā līdz 2009.gada 23.decembrim) - par kukuļņemšanu. Tāpat Pīlāgs tika atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā pēc KL 318.panta 2.daļas (likuma redakcijā līdz 2009.gada 23.decembrim) - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā - un KL 329.panta - par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Par kukuļņemšanu tiesa lēma Pīlāgu sodīt ar trīs gadu cietumsodu bez mantas konfiskācijas, savukārt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētais tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, neatņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus. Toties par neizpaužamu ziņu izpaušanu tiesa lēma Pīlāgu sodīt ar naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā galīgais sods Pīlāgam tika piespriesta brīvības atņemšana un trīs gadiem un sešiem mēnešiem un naudas sods 1600 eiro.

Soda izciešanas termiņu tiesa paredzēja skaitīt no apsūdzētā Pīlāga aizturēšanas dienas un tajā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku. Drošības līdzekli Pīlāgam tiesa lēma nepiemērot.

Pilns spriedums būs pieejams 4.novembrī, un desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt.

Pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas prokurore norādīja, ka tas, vai Rīgas apgabaltiesas spriedumu noprotestēs, būs zināms tikai pēc iepazīšanās ar pilnā sprieduma motivācijas daļu. Viņa neizslēdza iespēju, ka apelācijas protests tiks iesniegts, taču pastāv iespēja, ka pēc motivācijas daļas izlasīšanas tam varētu arī nebūt pamata.

Arī Pīlāga aizstāvis advokāts Oskars Ondrups norādīja, ka pēc iepazīšanās ar pilno spriedumu būs skaidri tiesas argumenti attiecīgajam spriedumam. Advokāts minēja, ka, viņaprāt, notikums ir sadalīts un aizstāvība ir apmierināta ar tiesas spriedumu daļā, kurā Pīlāgs ir atzīts par nevainīgu, taču pārējās daļās nodarījums ir cieši saistīts, līdz ar to arī pārējā daļā spriedumam vajadzētu būt attaisnojošam.

Tādu pašu viedokli pauda arī Ondrupa kolēģis advokāts Ralfs Beitiņš, norādot, ka bez motivējošās daļas situāciju patlaban ir grūti komentēt. Viņš sacīja, ka visa apsūdzība, neskatoties uz to, ka tā veidota no dažādiem pantiem, ir bāzēta uz vieniem un tiem pašiem notikumiem un darbībām. Advokāta ieskatā KL 218.panta un KL 20.panta situācija, kurā Pīlāgs tika attaisnots, bijusi "stūrakmens un pamats visai pārējai apsūdzībai".

"Ņemot vērā, ka pamats ir sagruvis, es nevaru komentēt, kā saglabājusies ir pārējā konstrukcija. Tas būs zināms tikai no motivējošās sprieduma daļas," sacīja advokāts.

Komentējot sprieduma rezultatīvo daļu, apsūdzētais Pīlāgs norādīja, ka tas ir prettiesisks. Arī viņš norādīja, ka apsūdzības fundaments ir KL 218.panta 2.daļa un KL 20.panta 4.daļa, savukārt pārējie panti esot "subpanti". "Neesot šim pamatam, trūkst jēgas un tiesiskuma visam pārējam. Tam nav seguma, līdz ar to es uzskatu, ka šis spriedums ir prettiesisks," sacīja Pīlāgs.

Tāpat viņš norādīja, ka spriedums noteikti tiks pārsūdzēts tajā daļā, kurā viņš atzīts par vainīgu.

Jau ziņots, ka sākotnēji kopā ar Pīlāgu apsūdzētā bijušā finanšu policista Ivo Vites liecībā tika teikts, ka nauda, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki 2008.gada novembrī atrada Vites vadītajā automašīnā un uzskatīja par kukuli, patiesībā piederēja Igaunijas uzņēmējam, kurš tiek dēvēts par ''Tusni''.

Vites liecības Rīgas apgabaltiesa nolasīja Pīlāga kriminālprocesā, turpretī apsūdzība pret pašu Viti izdalīta atsevišķā tiesvedībā.

Iepriekš Pīlāgs un Vite bija apsūdzēti vienā kriminālprocesā, taču pērn 18.jūnijā tiesa lietu sadalīja. Kā toreiz pastāstīja tiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, Vites apsūdzība tika izdalīta atsevišķā tiesvedībā, jo viņš ilgstoši slimoja.

Pīlāgam un Vitem prokuratūra cēla apsūdzības par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī par izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā atbalstīšanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu. Abi apsūdzēti pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem.

Kriminālprocess 2008.gadā tika sākts KNAB, kas savulaik informēja par abu FPP izmeklētāju pieņemto 6800 latu kukuli. Tas esot pieņemts, lai viņi kā FPP amatpersonas neveiktu savus pienākumus un nodrošinātu, ka arī citi VID un FPP darbinieki neveic pārbaudes par konkrētiem uzņēmumiem.

Izmeklēšanas materiāli liecinot, ka FPP amatpersonas rīkojušās pretēji sava dienesta interesēm. Amatpersonas nevis atklājušas plānotās noziedzīgās darbības, bet gan atvieglojušas kādai personai to īstenošanu un gādājušas, lai VID un FPP būtu grūtāk šīs noziedzīgās darbības konstatēt un atklāt.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka FPP amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, laika posmā no 2008.gada septembra līdz novembrim sniegušas atbalstu noziedzīgām darbībām, lai persona varētu iegūt skaidru naudu no finanšu līdzekļu apgrozījuma uzņēmumos, nemaksājot par to nodokļus.

KNAB uzskatīja, ka FPP amatpersonas atbalstījušas noziedzīgu darbību shēmu izstrādi, šim nolūkam bez tiesiska pamata iegūstot nepieciešamo informāciju no VID datubāzēm un sniedzot padomus noziedzīgo darbību slēpšanai.

Aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu abi FPP izmeklētāji tika aizturēti 2008.gada 14.novembrī. Jau aptuveni pēc nedēļas viņi tika atstādināti.