Sāk kriminālvajāšanu pret Vaškeviču par liecinieka piespiešanu nepatiesi liecināt  (13)

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības ir pieņemts, taču plašāk lietas virzību prokuratūra patlaban nekomentē.

Tāpat Eiduka norādīja, ka Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi informāciju no Austrijas par atteikšanos bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku izdot, kuru Austrijas prokuratūra ir pārsūdzējusi. Tā kā patlaban Ģenerālprokuratūra gaida, kad šī pārsūdzība tiks izskatīta, tad plašākus komentārus tā nesniedz.

"Delfi" jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) septembrī nosūtījis Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus, lūdzot uzsākt kriminālvajāšanu pret kādu valsts amatpersonu par liecinieka piespiešanu ar uzpirkšanu un vardarbības piedraudējumu dot nepatiesu liecību tiesā. Tādējādi amatpersona centusies panākt liecinieka atteikšanos no iepriekš sniegtajām liecībām, tā vietā sniedzot amatpersonas aizstāvju sagatavotās nepatiesās liecības.

"Delfi" rīcībā esošā informācija liecināja, ka šis korupcijas gadījums saistīts ar kukuļošanā apsūdzēto bijušo Muitas Kriminālpārvaldes direktoru Vladimiru Vaškeviču.

Toreiz KNAB norādīja, ka biroja izmeklētājs uzskata, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu aizdomās turētās personas kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem. KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona organizējusi, uzkūdījusi un atbalstījusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar vairāku privātpersonu iesaistīšanu nolūkā panākt, lai vardarbības draudu iespaidā un par prettiesisku atlīdzību 3 000 000 eiro apmērā liecinieks atteiktos no iepriekš sniegtajām liecībām un sniegtu valsts amatpersonas uzticamības personu iepriekš sagatavotās nepatiesās liecības.

Kriminālprocesā konstatēts, ka valsts amatpersona uzdevusi kādai privātpersonai, izmantojot citu privātpersonu, nelikumīgi iespaidot liecinieku, lai viņš tiesā apsūdzētās valsts amatpersonas interesēs sniegtu nepatiesas liecības, par to samaksājot lieciniekam prettiesisku atlīdzību un viņu uzpērkot, kā arī izsakot piedāvājumu atteikties no ieņemamā amata, pretējā gadījumā - ja piedāvājums netiktu pieņemts - piedraudot sākumā uzspridzināt automašīnā privātpersonu kā brīdinājumu lieciniekam.

Valsts amatpersona saistībā ar šo darbību privātpersonai īstenojusi prettiesisku samaksu ne mazāk kā 19 632 eiro apmērā.

Kriminālprocess pret privātpersonu par iespējamiem draudiem saistībā ar nepatiesu liecību sniegšanu tika izdalīts atsevišķā lietvedībā. Izskatot šo krimināllietu vienošanās procesā, 2013.gada jūlijā tiesa atzina apsūdzēto privātpersonu par vainīgu Krimināllikuma 301.panta 2.daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā - par piespiešanu dot nepatiesu liecību, piedraudot ar vardarbību. Līdz ar to tiesa apstiprināja starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un soda piespriešanu.

Minētais nolēmums jau ir stājies likumīgā spēkā 2013.gada 26.jūlijā.2012.gadā KNAB sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu. Birojs tolaik izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.

Tolaik KNAB arī informēja, ka birojam ir pietiekami pierādījumu, lai uzskatītu, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs.

Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA tolaik sacīja, ka informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.