Pēc Kargina šķirtās sievas lūguma tiesa līdz martam atliek naudas soda atmaksu  (13)

Bijušā baņķiera šķirtā sieva bija tiesai lūgusi naudas soda atmaksu atlikt līdz vasarai.

Motivēts tiesas nolēmums būs pieejams 11. novembrī, un desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamentam.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jūnija beigās Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja spēkā spriedumu, ar kuru Tatjana Kargina atzīta par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā.

AT atstāja apelācijas instances 2013.gada 23.maija spriedumu daļā par Karginas atzīšanu par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā, bet atcēla spriedumu daļā par otru apsūdzēto – Elvīru Iņušovu – sakarā ar apsūdzētās nāvi.

Ar Krimināllietu tiesu palātas spriedumu Kargina atzīta par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā, kā galīgo sodu viņai nosakot naudas sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 22 765,95 eiro (16 000 latu) apmērā, konfiscējot viņai arestētos naudas līdzekļus AS ,,Parex banka" norēķinu kontā.

Arī otru lietā apsūdzēto – Elvīru Iņušovu – apelācijas tiesa atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un galīgo sodu noteica naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 11 382,97 eiro (8000 latu) apmērā, konfiscējot arestētos apsūdzētajai piederošos naudas līdzekļus. Taču, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesa izbeidz kriminālprocesu vai tā daļu gadījumā, ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punkts noteic, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams.

Apsūdzība abām sievietēm tika celta saistībā ar krāpšanu pret partneri – SIA "Imperius" 50% kapitāldaļu īpašnieku, kurš lietā atzīts par cietušo. SIA "Imperius" bija iegādājies īpašumā 49 nekustamā īpašuma objektus. Kad uzņēmuma dibinātājiem un valdes locekļiem radās nodoms SIA pārdot, kā rezultātā īpašnieki iegūtu katrs 50% no peļņas, apsūdzētās sasauca fiktīvu dalībnieku sapulci ar mērķi palielināt pamatkapitālu, pārdalot kapitāla daļu proporciju starp SIA dalībniekiem, vēsta AT.

Lietā par cietušo atzītais bijušais SIA valdes loceklis nav ticis informēts par šo sapulci. Palielinot pamatkapitālu un atbrīvojot no valdes locekļa amata cietušo, apsūdzētās ar viltu ieguva cietušajam piederošās tiesības uz 45% SIA pamatkapitāla, kura vērtība tajā laikā bija ne mazāk kā 1 481 209,55 eiro (1 041 000 latu).

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa apsūdzētās pilnībā attaisnoja pret viņām celtajā apsūdzībā. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atcēla pirmās instances spriedumu un atzina apsūdzētās par vainīgām. Par apelācijas instances spriedumu kasācijas sūdzības bija iesnieguši apsūdzētā Kargina un viņas aizstāvis, apsūdzētās Iņušovas aizstāvis un cietušais.

Tāpat jau vēstīts, ka Kargina bija vērsusies Satversmes tiesā (ST) ar sūdzību, kurā lūgts vērtēt Krimināllikumā noteiktā papildsoda - mantas konfiskācijas atbilstību Satversmei.

ST Karginas sūdzību paredzējusi vērtēt un uzaicinājusi Saeimu, līdz šā gada 20. decembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Kargina ar konstitucionālo sūdzību ST vērsās, jo viņai esot piemērots apstrīdētajās normās noteiktais papildsods, proti, mantas konfiskācija.

Kargina uzskata, ka šādam sodam gan esot leģitīmi mērķi, tomēr apstrīdētās normas šo mērķi nesasniedzot.

Turklāt apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot Karginas pamattiesības.