Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izmeklēšanas beigu posmā kriminālpolicijas vadība sākusi norādīt uz baltiem plankumiem likumos. Ar būvniecības jomu saistītie normatīvie akti pietiekami skaidri nenosauc neizdarību par pārkāpumu, savukārt paši iesaistītie vainu likuma priekšā neredz, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
"Tas nedaudz sarežģī izmeklēšanas mērķi saukt pie kriminālatbildības personu, kura neizdarīja to, ko normatīvs akts paredz izdarīt, lai šādas traģēdijas nenotiku, jo nav tādu normatīvo aktu," raidījumam atzīst Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Izmeklēšanas interesēs policija neizpauž, uz ko tas attiecināms, bet, aplūkojot normatīvos aktus, izplūdušu atbildību nav grūti saskatīt, vēsta „de facto", kā piemēru minot to, ka pirms pieciem gadiem, kad Zolitūdes veikala un dzīvojamās mājas projekts saņēma nepieciešamos saskaņojumus, vispārīgie būvnoteikumi nepaskaidroja, kā jāsagatavo būvprojekta ekspertīze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
