Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izmeklēšanas beigu posmā kriminālpolicijas vadība sākusi norādīt uz baltiem plankumiem likumos. Ar būvniecības jomu saistītie normatīvie akti pietiekami skaidri nenosauc neizdarību par pārkāpumu, savukārt paši iesaistītie vainu likuma priekšā neredz, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
"Tas nedaudz sarežģī izmeklēšanas mērķi saukt pie kriminālatbildības personu, kura neizdarīja to, ko normatīvs akts paredz izdarīt, lai šādas traģēdijas nenotiku, jo nav tādu normatīvo aktu," raidījumam atzīst Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Izmeklēšanas interesēs policija neizpauž, uz ko tas attiecināms, bet, aplūkojot normatīvos aktus, izplūdušu atbildību nav grūti saskatīt, vēsta „de facto", kā piemēru minot to, ka pirms pieciem gadiem, kad Zolitūdes veikala un dzīvojamās mājas projekts saņēma nepieciešamos saskaņojumus, vispārīgie būvnoteikumi nepaskaidroja, kā jāsagatavo būvprojekta ekspertīze.
Rīgas pilsētas būvvalde uzskata, ka rīkojusies pareizi atļaujot celtniecības darbus uz strādājoša veikala jumta, jo likums atļauj darīt projektu kārtās. Tikai šogad septembrī pieņemtie ēku būvnoteikumi liek pārtraukt telpu lietošanu dēļ būvdarbiem, kas var palielināt slodzi uz jumta konstrukcijām.
Iepriekšējie normatīvie akti arī deva pašvaldību būvinspektoriem tiesības veikt būvniecības kontroli, pārbaudot būves, taču neminēja konkrētu rīcību. Tagad likumdošanas bāze tikusi mainīta.
Baltie plankumi attiecas ne tikai uz būvniecības noteikumiem, bet arī skar ugunsdrošības noteikumu normas, kuru dēļ policijas nesteidzās rosināt kriminālprocesu par cilvēku neevakuēšanu no "Maxima" lielveikala tad, kad atskanēja trauksmes sirēna, atklāj raidījums. Ugunsdrošības noteikumi dod 24 stundas laika, lai salabotu bojātas ugunsaizsardzības sistēmas, bet evakuācija obligāta ugunsgrēka gadījumā. Tagad prasības pastiprinātas. Ne vien telpu īpašniekam būs jādomā par evakuāciju, bet ikvienai fiziskai personai pašai.
Raidījums vēsta, ka pietiekami skaidru normatīvu neesamība sarežģī darbu policijai, taču kriminālpolicijas priekšnieks uzskata, ka galveno atbildīgo vainu Zolitūdes lietā varēs pierādīt.
"Mēs paredzam to, ka galvenās personas, kas bija iesaistītas projekta tapšanā, mēs varēsim saukt pie kriminālatbildības, neatkarīgi no tā, ka viens otrs pienākums, ko vajadzēja izdarīt nav normatīvi noregulēts. Mēs redzams, ka pārkāpumu klāsts varētu būt plašāks," raidījumam atzīst Grišins.
Raidījums vēsta, ka gadu pēc veikala sabrukšanas un 54 cilvēku bojāejas lietā iesaistītie neredzot pārkāpumus savā rīcībā.
Ahitekts Andris Kalinka norāda: "Varam vienīgi konstatēt, ka esam darījuši visu pēc labākās sirdsapziņas, atbilstoši normatīvajiem aktiem un praksei."
Būvkonstruktora Ivara Sergeta advokāts atzīmē, ka „visi varēja izdarīt vairāk. [Jautājums] par likumisko atbildību ir prokuratūras un tiesas kompetencē."
Būvkompānijas "RE&RE" advokāts Uģis Grūbe uzsver, ka "RE&RE jūt un ir jutusi morālu atbildību, un ir attiecīgi rīkojušies. Juridisku atbildību un vainu mēs nesaskatām," savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs norāda, ka "[no būvvaldes darbinieku puses] netika konstatēti tādi pārkāpumi, kas liecinātu, ka kaut kas ir aizmirsts, kas varētu būt par pamatu tam, ka objekts sagāzās."
"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns atzīmē, ka "no kriminālizmeklēšanas viedokļa, kaut kādu vainu... šādas lietas nē. Ja būtu [pārkāpumi], nebūtu problēmas atzīt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
