'Daugavpils siltumtīklu' krimināllietā sešām personām uzrāda apsūdzības  (1)

Personām apsūdzības izsniegtas par vairāku noziegumu izdarīšanu - par krāpšanu, kukuļdošanu, kukuļņemšanu, starpniecību kukuļošanā un kukuļa piesavināšanos.

Par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem atbildība paredzēta Krimināllikuma 177. panta 3. daļā, 323. panta 2. daļā, 320. panta 3. daļā un 4. daļā, kā arī 322. panta 1. daļā un 321. panta 1. daļā.

Ģenerālprokuratūra krimināllietas materiālus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi 5. novembrī.

Kā norādīja Eiduka, patlaban norit pirmstiesas kriminālprocess, tāpēc plašāki komentāri netiek sniegti.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2013.gada janvārī uzsāktā kriminālprocesa materiālus pret vairākām personām saistībā kukuļošanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu.

Kā paziņojumā presei iepriekš norādīja KNAB, prokuratūrai tika nosūtīti materiāli pret septiņām personām saistībā ar valsts amatpersonu kukuļošanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu.

Virkne noziedzīgo nodarījumu veikti saistībā ar Daugavpils domes kapitālsabiedrības "Daugavpils siltumtīkli" veiktajiem iepirkumiem.

KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka no 2011.gada sākuma līdz 2012.gada martam divi no lietā iesaistītajiem uzņēmējiem, apzināti maldinot par savām iespējām veikt darbības papildus emisijas kvotu iegūšanā, no diviem pašvaldību un trim privātiem uzņēmumiem izkrāpa ievērojamus naudas līdzekļus - kopumā ap 850 000 eiro.

Kā vēstīts, 2013.gada sākumā KNAB īstenoja vairākas kratīšanas un tiesa apcietināja trīs personas - Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieku Vjačeslavu Širjakovu, kā arī uzņēmējus Jāni Sprinovski un Gintu Sorokinu.

Tolaik portāls "Delfi" vēstīja, ka Daugavpils pašvaldības uzņēmuma "Daugavpils siltumtīkli" kukuļošanas lietā apcietinātais uzņēmējs un miljonārs Jānis Sprinovskis jau iepriekš nonācis mediju uzmanības lokā - viņš saistīts ar dažādiem mazo HES projektiem, bijušā ekspremjera Andra Šķēles biznesa interesēm un figurējis Latvijai sāpīgajā šķīrējtiesas procesā, kurā valsts zviedru vēja parku attīstītājiem zaudēja 1,6 miljonus latu.