Vēl vairākos restorānos atklāj klientu un valsts apkrāpšanu  (161)

Pēdējo mēnešu laikā ir atklāti vairāki līdzīgi gadījumi, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek veiktas manipulācijas ar kases aparātu datiem, kā rezultātā netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā, taču klientiem, saņemot čekus, rodas maldīgs iespaids par darījuma likumību. 

VID amatpersonas laikā no šī gada septembra līdz novembrim, veicot kontroles pasākumus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, konstatēja, ka pircējiem par saņemto ēdināšanas pakalpojumu tiek izsniegts pirmčeks (starprēķins jeb klienta rēķins), bet pēc norēķinu saņemšanas netiek izsniegts fiskālais čeks. 

Atšķirībā no fiskālā čeka, kas ir patiesais darījumu apliecinošais dokuments, pirmčeks kalpo tikai kā rēķins samaksai, taču tajā norādītā summa netiek uzrādīta uzņēmuma ienākumos. 

Vienā no uzņēmumiem, analizējot elektroniskās kases sistēmas kontrollentēs norādīto informāciju, VID amatpersonas konstatēja, ka viena mēneša laikā šādi pirmčeki ir izdrukāti par kopējo summu 68 371,98 eiro un nav noslēgti ar fiskālo čeku, kas nozīmē, ka šī summa nav uzrādīta uzņēmuma ienākumos, un par to netiek veikti nodokļu maksājumi. 

Kādā citā ēdināšanas uzņēmumā (vienā no tā struktūrvienībām) tikai viena mēneša laikā vien izdrukāti pirmčeki par kopējo summu 21 204,19 eiro.

Uzņēmuma amatpersonas pirmčeku izsniegšanu skaidroja ar klientu atteikumiem no veiktā pasūtījuma, degustācijām un prezentācijām, kā arī ar to izmantošanu darbinieku apmācībās. Tomēr kases aparātu kontrollentās un pirmčekos uzrādītā informācija liecina, ka pirmčeki ir izsniegti par reāliem pasūtījumiem.

Dienests aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību izsniegtajam darījumu apliecinošajam dokumentam, jo tikai fiskālais čeks apliecina, ka tajā norādītā summa ir uzrādīta arī uzņēmuma grāmatvedībā.

Kā arī VID uzskata un uzsver, ka ir īstais brīdis noteikt izmaiņas elektronisko kases aparātu sistēmas lietošanā un tehniskajās prasībās.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka VID ceturtdien, 11.decembrī, informēja, ka tam ir informācija par diviem uzņēmumiem, kas izmantoja programmu, kas ļauj "sagrozīt" kases aprātus, taču notiek aktīvs izmeklēšanas darbs un, visticamāk, apstiprināsies aizdomas par vēl citu uzņēmumu iesaistīšanos nelegālās programmatūras lietošanā.

Finanšu policijas pārstāvji pauda pārsteigumu par to, "cik brutālā veidā tika apkrāpts katrs pircējs", jo klients, saņemot čeku, bija pārliecināts, ka norādītā pievienotā vērtības summa aizies valstij, taču "tā nonāca noziedznieku kabatās".

Programmatūru kases sistēmu uzņēmums pārdeva aptuveni par 1500 eiro un tā bija speciāli pielāgota katram kases aprātam. Taču tā gada laikā bija jāatjaunina vairāk nekā 10 reizes, un par katru reizi "klienti" atkārtoti maksāja IT uzņēmumam.

Ar nelegālo programmatūru jeb ļaunatūru tika nelegāli samazināts uzņēmuma apgrozījums. Kases aparātiem pielāgotā ļaunatūra izmaina kases sistēmas fiskālo atmiņu, līdz ar to uzņēmuma darbinieks var samazināt dienas apgrozījumu uz sev vēlamo un pārējo naudu vienkārši no kases izņemt.