Musulmaņu radikāļi apdraud arī Latviju; Krievija izmanto pareizticīgo baznīcu sabiedrības ietekmēšanai, atklāj DP  (264)

"Mūsu musulmaņu kopiena ir salīdzinoši neliela, salīdzinot ar citām kopienām citās Eiropas valstīs. Un musulmaņu kopienas locekļi ir samērā labi integrējušies sabiedrībā. Protams, es neslēpšu, ka mūsu dienesta redzes lokā periodiski nonāk cilvēki, kurus mēs varam raksturot kā ekstrēmus vai radikāli tendētus. Un viņu operatīvai kontrolei pievēršam īpašu uzmanību," apgalvo DP vadītājs.

Viņš gan neatklāj to, cik šādu cilvēku Latvijā ir, vien norādot, ka "tie ir vairāki cilvēki".

Mežviets norāda, ka ir neskaitāmi gadījumi, kad cilvēki radikalizējušies un par dodas uz terorisma riska reģioniem, lai piedalītos kara darbībā. Šādi gadījumi bijuši arī Latvijā.

DP priekšnieks arī apstiprina, ka internetā ir iespējams apmācīt cilvēkus terorakta sarīkošanai. "Internets ir pilns ar terorisma apmācības materiāliem, kur iespējams iegūt informāciju kā apieties ar šaujamieročiem, kā izgatavot sprāgstvielas, tā kā praktiski ir iespējams tāds variants, ka cilvēks, kurš ir radikāli tendēts, nekad mūžā nav ticies savā valstī ar ekstrēmi tendētām personām, viņš neapmeklē nekādas lūgšanu vietas, nepiedalas diskusijās, visas darbības veic tikai un vienīgi internetā, radikalizējas, kontaktē, nodibina sakarus un dodas arī uz terorisma riska reģioniem, lai iesaistītos karadarbībā," viņš atzīst. Šādā gadījumā specdienestiem ir grūtības iegūt par viņu informāciju.

Arī termiņuzturēšanās atļaujas dažkārt tiek atteiktas arī tādēļ, ka cilvēki ir no riska valstīm un ir aizdomas par viņu nodomiem.

Lai gan DP identificējusi nacionālboļševikus, kas darbojas Latvijā un devušies arī uz Ukrainu, citās zināmās grupās šī iestāde draudus nesaskata. "Manā vērtējumā Nepilsoņu kongress nav domu biedru grupa, kas būtu īpaši populāra Latvijas krievvalodīgo sabiedrībā. Es vēlētos akcentēt, ka Nepilsoņu kongress vispār nav organizācija. Tā nav oficiāli reģistrēta un ir vienkārši domubiedru grupa, kura pretendē publiskajā telpā uz nepilsoņu tiesību aizstāvību. Tā ir neleģitīma struktūra, kurā tiki pēc sev zināmiem principiem notikušas vēlēšanas, kurās it kā nepilsoņi ir ievēlējuši savus priekšstāvjus, lai viņi it kā pārstāvētu nepilsoņus sarunās ar Latvijas valsti un starptautiskajās institūcijās. Patiesībā tas tā nav. Daudzām krievijas tautiešu politiku realizējušām institūcijām ir raksturīga vēlme uzdot vēlamo par esošo," Mežviets norāda "Nekā personīga".

Savukārt pareizticīgo baznīca Krievijā ir ļoti cieši saaugusi ar valsts varu. "Īpaši pēdējos gados un Ukrainas krīzes kontekstā šī pareziticīgās baznīcas līderu saistība ar Krievijā valdošo režīmu ir ļoti cieša. Un Krievijas pareizticīgo baznīca uzskata, ka visi pareizticīgie cilvēki, kuri atbalsta reliģiju, viņi veido vienotu veselumu, kas ir ļoti cieši saistīta ar Krieviju un reproducē Krievijas unikālo lomu pasaules civilizācijā. Krievijas un Latvijas pareizticīgajai baznīcai kā jebkurai reliģiskai konfesijai ir noteikt potenciāls, lai ietekmētu visma zināmu sabiedrības daļu."

DP arī novēro, ka Latvijas pareizticīgā baznīca kļūst arvien aktīvāka, vairāk attīsta sadarbību ar bērniem un jauniešiem. Tā cenšas piesaistīt pareizticībai jaunāko paaudzi, aktīvi strādā arī ar latviešiem.

Tādējādi automātiski tiek veidota lojalitāte Krievijai, krievu pasaules konceptam, priekšstatam par Krievijas unikālu ģeopolitisko civilizācijas misiju pasaules kontekstā, secina Mežviets.