Zolitūdes traģēdijas civillietā Rīgas apgabaltiesā paskaidrojumus šodien sniegs SIA "Homburg Zolitūde".
Pirms nedēļas paskaidrojumus lietā sniedza būvuzņēmums "Re&Re", un tas prasību neatzīst. Tiesas sēdē būvuzņēmuma "Re&Re" pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe, izsakoties par ēkas Zolitūdē pirmās un otrās kārtas būvniecību, teica, ka "Re&Re" īstenoja darba aizsardzības pasākumus. Grūbe uzsvēra, ka labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta tika izveidoti vienmērīgi, būvnieks rūpējās, lai nevienā jumta vietā papildu svars un pārslodze nerastos.
Tāpat "Re&Re" uzskata, ka nepamatota ir prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema norāde, ka notikuma sekas, proti, notikusī traģēdija, skaidri parādīja, ka būvniecības otrās kārtas veikšana ir darbība, kas saistīta ar paaugstinātu bīstamību, un viņš kļūdaini pieļauj, ka jumta iebrukums notika tieši labiekārtošanas darbu rezultātā, minot, ka tie ir pieņēmumi vai pat spekulācijas.
Grūbe vēl minēja, ka būvnieks nodrošināja visus apstākļus cilvēku drošības garantijai. Advokāts arī teica, ka, pēc "Re&Re" domām, prasītāji nepierādīja prettiesisku bezdarbību uzņēmuma darbībās. Vēl advokāts skaidroja, ka veikala telpas nebija uzskatāmas par būvobjektu, līdz ar to uz to nebija attiecināms regulējums par paaugstinātu bīstamību objektā. Tāpat "Re&Re" nebija pienākuma norobežot veikala teritoriju.
Gobzems "Re&Re" pārstāvim uzdeva jautājumu, vai 2013.gada 21.novembra notikums norādīja uz ilgtspējīgu būvniecības procesu un vai šādā veidā tika radīta kvalitatīva vide esošajām un nākamajām paaudzēm, uz ko Grūbe norādīja, ka nevar atbildēt ne apstiprinoši, ne noliedzoši. "Būvniecības procesā bija iesaistīta virkne personu, kam katram bija savas tiesības un pienākumi.
Iemeslu, kāpēc jumts iebruka, no juridiskā viedokļa mēs nezinām," sacīja Grūbe, uzsverot, ka "Re&Re" ēku uzbūvēja pilnīgi atbilstoši būvprojektam.
Tāpat advokāts jautāja, vai "Re&Re" pats veda būvdarbu žurnālu un vai tas atradās konkrētajā būvniecības objektā, uz ko Grūbe atbildēja apstiprinoši. Tāpēc Gobzems turpināja, kā gan parakstus būvdarbu žurnālā bez "Re&Re" ziņas varēja noviltot persona, kas nekad nav atradusies būvniecības vietā. Uz šo jautājumu "Re&Re" pārstāvis nevarēja atbildēt.
Jau vēstīts, ka Valsts policija par aizdomās turētajiem patlaban atzinusi trīs personas - lielveikala "Maxima" konstruktoru būvinženieri Ivaru Sergetu, lielveikala "Maxima" ekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvprojekta vadītāju Andri Kalinku.
Rīgas apgabaltiesa 26.janvārī nolēma grozīt gan Gulbim, gan Sergetam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu, pirmdien atbrīvojot viņus no apcietinājuma.
Kalinkam, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", kuram noteikts mantas arests un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu "Maxima", piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Rīgā, Zolitūdē, veikalā "Maxima" 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.