shutterstock_10054036
Foto: Shutterstock
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) atklājusi naudas atmazgāšanas shēmu, kurā izmantota kāda Latvijas kredītiestāde, un arestējusi 642 735 eiro, portālu "Delfi" informēja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Krāpnieki centušies legalizēt Francijā izkrāptu naudu, taču ENAP laikus to konstatējusi, tādēļ patlaban nauda ir arestēta.

Janvārī ENAP darbinieki saņēmuši iesniegumu no kādas Francijā reģistrētas sabiedrības par krāpniecību lielos apmēros. Cietušās sabiedrības pārstāvis ziņojis, ka viņa uzņēmums cietis no krāpniekiem, kas uzdevušies par bankas pārstāvjiem.

Sāktajā kriminālprocesā Valsts policija noskaidroja, ka krāpnieki, sazinoties ar Francijas uzņēmumu, uzdevušies par šī uzņēmuma bankas serveru apkalpes darbiniekiem. Krāpnieki stāstījuši par plānotu pārslēgšanos uz jauniem serveriem un lūguši nodrošināt attālinātu pieslēgšanos uzņēmuma datoriem. Tāpat uzņēmums lūgts arī izsniegt visus pieejas kodus.

Nenojaušot par krāpšanas shēmu, uzņēmuma darbinieki prasīto izpildījuši. Nākamajā dienā uzņēmums secinājis, ka no tā bankas konta veikts 642 735 eiro pārskaitījums uz vienu no Latvijas kredītiestādēm.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka arestētā nauda atrodas "Rietumu bankā". Bankas preses pārstāve Eleonora Gailiša to komentēt atteicās.

Konstatējot krāpšanas shēmu, ENAP darbinieki sadarbībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu nekavējoties uzlika arestu visai summai. Tādējādi patlaban ir izdevies novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un nonākšana trešo personu rīcībā, norādīja likumsargi.

Patlaban Latvijas policisti noskaidro krāpnieku identitāti. Policijai esot pamatotas aizdomas, ka tie varētu būt Latvijas iedzīvotāji. Par notikušo sākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Policija aicina uzņēmumus būt uzmanīgiem un neiekrist krāpnieku lamatās. Tāpat likumsargi atgādina, ka nekādā gadījumā nezināmām personām nedrīkst dot sensitīvu informāciju, kas vēlāk varētu tikt izmantota noziegumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!