Atcelts lēmums izbeigt kriminālprocesu par, iespējams, nepatiesām ziņām Aigara Lūša deklarācijā  (9)

Līdz ar to lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tika atzīts par nepamatotu. Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde pērn oktobrī sāka kriminālprocesu par, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu Lūša, kurš agrāk bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, 2012.gada valsts amatpersonas deklarācijā.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Minētais pārkāpums klasificējams kā kriminālpārkāpums, un piemērojamās sankcijas ir īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Tomēr kriminālprocess tika izbeigts. Pēc tam šis lēmums ticis pārsūdzēts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā.

Savukārt pērn novembrī Lūsis pēc paša vēlēšanās tika atcelts no VL-TB/LNNK ģenerālsekretāra amata. Lūsis pats rosinājis šīs izmaiņas, un valdes sēdē par to pieņemts vienbalsīgs lēmums. Pēc apvienības preses sekretāres Lailas Ozoliņas teiktā, Lūsis rosinājis sekretariāta reorganizāciju, lai tādējādi "paaugstinātu tā kapacitāti un sekmētu darbību politiskās konkurences apstākļos".

"Ir" pērn oktobrī rakstīja, ka Maksātnespējas administrācijā un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) bija saņemti iesniegumi par maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda iespējamiem likuma pārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu uzņēmuma "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesā. Tāpat žurnāls rakstīja, ka bijušais nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Lūsis bija iesaistījies vairākus miljonus eiro vērtos darījumos, kas saistīti ar šā uzņēmuma vērtīgas zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Kaut arī daļa no darījumiem veikta pēc Lūša kļūšanas par ministrijas parlamentāro sekretāru, viņa publiskajā deklarācijā nekas par to nebija lasāms.

"Peltes īpašumi" bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven Limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljonu eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja Lūsim. Šī darījuma summa bija 3,2 miljoni eiro. Trīs nedēļas pēc cesijas līguma noslēgšanas administrators Sprūds atzina Lūša "Velven Limited" nodrošinātā kreditora prasījumu, turpinot darbu pie "Peltes īpašumu" zemes gabalu realizācijas.

Tāpat Sprūds nolēma neīstenot izsoli, bet gan pārdeva zemi AS "Sužu pussala". Tomēr par zemi "Sužu pussala" viņš nolēma samaksāt nevis ar naudas līdzekļiem, bet gan uzņemoties segt uzņēmuma parādu pret "Velven Limited", kurš savas prasījuma tiesības bija pārdevis Lūsim. Tādā veidā "Peltes īpašumu" parāds Lūsim tiek gandrīz pilnībā dzēsts, bet Lūša parādnieks tagad ir jaunais zemes īpašnieks "Sužu pussala".

Uzņēmumu reģistrā norādīts, ka "Sužu pussalas" valdē darbojas savulaik par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu notiesātā tiesnese Diāna Mašina, bet valdes priekšsēdētājs kopš 2013.gada ir jurists Oskars Ercens. Žurnāls esot pārliecinājies, ka Ķīšezera nekustamo īpašumu zemesgrāmatās ir notariāli apstiprināta izziņa, ka Sprūds pilnvaro Ercenu pārstāvēt viņu maksātnespējas procesos. Turklāt Ercens 2012.gadā vienlaikus sniedzis dokumentus gan kā "Peltes īpašumu" pilnvarotais pārstāvis, gan arī kā "Sužu pussalas" pārstāvis.

Jau 2012.gadā, kad Lūsis kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, firma "Empire Invest" ieguva Lūsim piederošās prasījuma tiesības pret "Peltes īpašumiem". Savukārt "Empire Invest", kas ir jaunais prasījuma tiesību īpašnieks, vienīgā valdes locekle ir Ilze Gulbe, kas ir Sprūda dzīvesbiedre, norādīja "Ir".