Krimināllieta par Krievijas karoga kāta salaušanu gūst rezonansi Francijā  (181)

Rūtenberga notiesāšana varētu izraisīt neizpratnes pilnu reakciju latviešu sabiedrībā, taču vienlaikus nevarot sabiedrībai parādīt, ka Krievijas karoga kāta salaušana ir pieņemama, "Le Monde" sacījis Saeimas deputāts un tiesību zinātņu eksperts Andrejs Judins (V) Viņš atzīmējis, ka atzīstot šādu rīcību par pieņemamu, tiek riskēts "atvērt durvis daudz sliktākām izdarībām".

Francijas laikraksts vēsta, ka krimināllieta, kurā Latvijas pilsonis Rūtenbergs apsūdzēts par Krievijas karoga kāta salaušanu, ir pirmā reize, kad "Latvijā, bijušajā padomju republikā, kur trešdaļa iedzīvotāju ir tieši no Krievijas "pro-Putina" kanāliem nākošo informācijas masveidā patērējošu krievvalodīgo, notiek šāda veida process".

"Rīga apzinās šīs "smadzeņu skalošanas" esamību, taču iespēju ko mainīt apgrūtina fakts, ka 13% valsts iedzīvotāju ir nerezidenti, krievvalodīgie, kuriem nav vēlēšanu tiesību un tiesību ieņemt dažus amatus valsts pārvaldē. Par to Rīgu regulāri kritizē ne tikai Maskava, bet arī Eiropas Savienība," situāciju komentē "Le Monde".

Rūtenberga advokāts Aldis Alliks medijam paudis bažas, ka "tiesu interesēs tikai karoga kāta salaušanas fakts, lai paliktu pie lietas par svešas mantas bojāšanu un izvairītos no politiskas prāvas".

"Taču mēs uzskatām, ka nav iespējams izraut šo žestu no politiskas manifestācijas konteksta," laikrakstam norādījis apsūdzētā advokāts.

Sarunā ar portālu "Delfi" Alliks sacīja, ka lietu nevar skatīt pilnībā atmetot politisko kontekstu, kādā notikusi Rūtenberga darbība.

"Krimināllietā jāskatās un jāvērtē arī notikušā apstākļi un personas motīvi tai vai citai rīcībai. Ir atšķirība, vai cilvēks aiz gara laika izdomā salauzt karoga kātu, vai arī tas darīts konkrētā politiskā pasākumā, noteiktā vietā un ar attiecīgajiem apsvērumiem," komentēja Rūtenberga advokāts, vienlaikus minot, ka politisko jautājumu neņemšana vērā, iztiesājot lietu, būtu procesuāli nepareiza.

Jautāts par to, kā varētu atšķirties lietas iznākums gadījumā, ja tiesa nevērtē lietu politiskajā kontekstā, Alliks norādīja, ka spriedums var būt bargāks, turklāt pat Rūtenbergu notiesājošs.

Savukārt, atbildot uz jautājumu par iespējamā piespriestā soda samērojamību lietā, kur cietušajai personai nodarītais kaitējums ir 15 eiro, Alliks pauda viedokli, ka "samērības nav nekādas". Viņš norādīja, ka, iespējams, to varētu skatīt kā administratīvu pārkāpumu nevis vērties pret Rūtenbergu ar visu Krimināllikumā apredzēto bardzību, taču arī tas būtībā nemainītu situāciju, jo arī administratīvās lietās tiesai būtu jāvērtē, kāpēc cilvēks attiecīgi rīkojies.

Vaicāts par tiesību eksperta Judina izteikumiem saistībā ar iespējamajām negatīvajam sekām, notikušo atstājot bez ievērības, Alliks norādīja, ka cietusī puse izdarījusi "lāča pakalpojumu", aktivizējot ar lietu saistītos jautājumus, jo pretējā gadījumā tā vienkārši tiktu aizmirsta.

Tāpat advokāts pauda pārliecību, ka šīs lietas aizmiršana, visticamāk, citā līdzīgā incidentā neradītu smagākas sekas.

Pats Rūtenbergs "Le Monde" sacījis, ka pagājušā gada 10.martā notikušajā piketā, redzot visu notiekošo, esot nodomājis, ka "vajag izbeigt šo teātri". Tobrīd viņš virzījies uz Krievijas karoga turētāja pusi. Pēc tam viņš izņēmis karogu tā turētājam no rokām un pārlauzis kātu uz pusēm.

Rezultātā starp abiem vīriešiem izcēlies kautiņš. Rūtenbergu karoga īpašnieks nodēvējis par fašistu, kas "ir klasisks prokrievisko spēku lietots apzīmējums, un par to var nonākt policijas komisariātā," skaidro laikraksts.

Rūtenbergs ir 48 gadus vecs latvietis, kura tēvs un vectēvs 1949.gadā deportēti uz Sibīriju. Savukārt Krievijas karoga īpašnieks ir kāds Staņislavs Razumovskis, kurš Latvijā ieradies 1945.gadā. Ārzemju medijs vēstī, ka Razumovskis sūdzējies, ka pēc jauna Krievijas karoga viņam vajadzēs doties uz Krieviju, jo tādus Rīgā vairs nevarot dabūt.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts policija izbeidza kriminālprocesu pret Rūtenbergu par huligānismu. Vēlāk gan tika lemts lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcelt daļā, kriminālprocesu atjaunot un turpināt izmeklēšanu par svešas mantas bojāšanu.

Kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, proti, par svešas mantas bojāšanu.
Rūtenberga advokāts norādīja, ka, pirmkārt, kriminālprocesa pārklavalificēšana liecina, ka policijai ir bijušas šaubas par to, kas īsti piketā noticis un par pārkāpuma kvalifikāciju. Otkārt, procesa atjaunošana norāda, ka pretējā puse ir bijusi pietiekami uzstājīga, lai panāktu sev vēlamo rezultātu – procesa atjaunošanu un turpināšanu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa (tagad Rīgas pilsēts Vidzemes priekšpilsētas tiesa) sākusi skatīt krimināllietu pret Daini Rūtenbergu apsūdzībā par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu.

Pirmajā tiesas sēdē nebija ieradušies divi no trim lieciniekiem, tāpēc lietas skatīšanu atlika uz 1.jūniju. Kā portālam "Delfi" norādīja Rūtenberga advokāts Alliks, lietas materiālos jau esot atrodama viena no abiem lieciniekiem liecībām, kurā teikts, ka viņa piketā notikušo nav redzējusi un neko nezina.

Pēc Krimināllikuma Rūtenbergu par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā likumsargi noskaidrojuši, ka Rūtenbergs pagājušā gada 10.marta gājiena laikā sadusmojies par Latvijā izmantoto Krievijas karogu. Apsūdzētais piegājis pie viena no gājiena dalībniekiem un ar fizisku spēku no viņa rokām izrāvis Krievijas karogu. Uzreiz pēc tam Rūtenbergs uzsitis pa karoga kāju, kā rezultātā karoga plīvojošā daļa divās vietās ieplēsta. Ar šīm darbībām vīrietis cietušajam esot radījis zaudējumu 15 eiro apmērā.

Tiesā Rūtenbergs savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā noliedza.

LKS (iepriekš - PCTVL) pikets notika 2014.gada 10.martā pie ES mājas Rīgā, kā arī dažās citās vietās pilsētas centrā. Policija pasākuma laikā aizturēja vienu cilvēku.‏