Delfi foto misc. - 40836
Foto: LETA

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ceturtdien nosūtīja jaunai izskatīšanai lietu Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) prasībā pret Jūrmalas pilsētas domi saistībā ar parka izveidošanu Bulduros, jūrmalas kāpu zonā pie bijušā "Parex bankas" saimnieka Valērija Kargina ģimenes villas "Adlera".

Kā norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 10.janvāra spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedums nav pārsūdzams.

Lieta ir par parka izveidošanu Jūrmalā krasta kāpu aizsargjoslā meža teritorijā. Parka izveidošanas darbus atbilstoši būvvaldes būvatļaujai veica SIA "Adlera", kas ir zemes nomniece un kas pieder Kargina dēlam Remam Karginam. Zemes īpašnieks ir valsts.

JAB iesniedza tiesā pieteikumu, apstrīdot parka izbūvi un norādot, ka attiecīgās teritorijas ir īpaši aizsargājamas. Proti, mežainās jūrmalas kāpas ir aizsargājams biotops. Tām ir augsta bioloģiskā vērtība. Tur ir viens no jutīgākajiem meža augšanas apstākļu tipiem - sils -, kas ir vecāks par 200 gadiem un Latvijā reti sastopams. Pieteicēja norādīja, ka ar atsevišķiem parka elementiem pašreizējā sistēma tiek izjaukta un tiek nodarīts būtisks kaitējums videi. Parks pamatā ir jau izveidots.

Lietā ir strīds, vai parka izveidošanai pirms būvatļaujas izdošanas bija nepieciešama Ministru kabineta (MK) atļauja un vai tas nekaitē dabas vērtībām.

Administratīvā apgabaltiesa atstāja spēkā būvatļauju, tas ir, noraidīja pieteikumu, sakot, ka Ministru kabineta atļauja bija nepieciešama būvatļaujas izdošanas brīdī, jo Aizsargjoslu likuma norma to paredzēja. Bet šobrīd likums ir grozīts un tādu neparedz. Tādēļ šobrīd būvatļauja varētu tikt izdota. Tiesa arī norādīja, ka pašvaldības saistošie noteikumi - detālplānojums - paredz attiecīgajā teritorijā izbūvēt parku. Savukārt Satversmes tiesā tika izbeigta lieta, kurā šie saistošie noteikumi tika apstrīdēti. Tiesa arī uzskatīja, ka parka elementi arī pēc būtības nekaitē videi.

Jau ziņoja, ka 2012.gada aprīlī Administratīvā rajona tiesa pirmajā instancē apmierināja JAB pieteikumu un atcēla Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2006.gada 4.oktobrī izsniegto būvatļauju parka labiekārtošanai Bulduros.

Toreiz ziņots, ka būvdarbu norisi Bulduros, 3.līnijā 1a un 4.līnijā 1a, Karginu kaimiņi pamanīja 2007.gada maijā - pāris mēnešus pēc tam, kad attiecīgajā teritorijā sākās aktīvi parka labiekārtošanas darbi un ap villu "Adlera" uz betona pamatiem tika būvēts 1,8 metrus augsts metāla žogs. Jūrmalas iedzīvotāji vērsušies JAB, jo raizējas, ka būvdarbi kāpu aizsargjoslā neatbilst Aizsargjoslu likuma un Meža likuma prasībām.

JAB vērsās tiesā, jo teritorijā iekļautie zemesgabali saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības plānu atrodas teritorijā "Dabas pamatnes" un saskaņā ar Aizsargjoslu likumu - Rīgas jūras līču krasta kāpu 300 metru aizsargjoslā. Teritorijā atrodas mežs un mežainās Jūrmalas kāpas, kas atbilst Latvijas īpaši aizsargājamiem un Eiropas Kopienu Biotopu nosacījumiem. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektores Brigitas Laimes un eksperta Kristapa Vilka sagatavotajā atzinumā "Par detālo plānojumu teritorijām Jūrmalas pilsētā" norādīts, ka šajā teritorijā salīdzinoši lielu platību aizņem viens no jutīgākajiem meža augšanas apstākļu tipiem - sils, kas lielākajā daļā teritorijas ir vecāks par 200 gadiem un ir reti sastopams Latvijā. Atzinumā norādīts, ka zemesgabala transformācija, kāpu reljefa pārveidošana vai zemsedzes iznīcināšana šajā teritorijā nav pieļaujama.

Atļaujot veikt žoga būvniecību Bulduros, pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas aizliedz ar žogiem norobežot pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!