Krimināllietā, kurā par korupciju apsūdzētas bijušās Rīgas domes (RD) amatpersonas, tostarp bijušai RD Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams un viņa bijušo vietnieks Pēteris Strancis, pirmdien liecības sniedza uzņēmēja Ināra Vilkaste; no apsūdzētā advokāta izskanēja lūgums pieprasīt papildu informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).
Vilkaste tiesai sniedza liecības arī par kukuļošanu vienā no epizodēm - miljona eiro maksāšanu par zemes zonējuma maiņu Rusova ielā 1. Pilsētas attīstības plāns, kas bija spēkā līdz 2005.gadam, šajā vietā pieļāva piecu līdz sešu stāvu augstu māju būvniecību. Pēc tam tur drīkstēja būvēt 25 un vairāk stāvu augstas celtnes. Tagad uz šīs zemes atrodas jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēka.
Lūgumu pieprasīt papildu informāciju no KNAB izteica Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš. Viņš skaidroja, ka bijušais Vilkastes biznesa partneris Raimonds Štālbergs KNAB par kukuļošanu tā dēvētajā Rusova ielas epizodē esot vērsies arī pirms 2007.gada vasaras, taču KNAB līdz 2007.gada vasarai kriminālprocesu nesāka. Par to, ka Štālbergs esot vērsies KNAB iepriekš, liecina publikācijas medijos. Vārpiņš uzskata - gadījumā, ja KNAB par saņemto informāciju par iespējamu noziedzīgo nodarījumu kriminālprocesu nesāka, tad biroja rīcībā saskatāmi pārkāpumi.
Vārpiņa lūgumu par informācijas pieprasīšanu no KNAB, vai Štālbergs jau iepriekš vērsies KNAB un kādi lēmumi pieņemti, tiesa noraidīja,norādot, ka šādi lūgumi jau tika izteikti iepriekš, kur iepriekšējā instance tos jau noraidīja. Tāpat tika noraidīts lūgums atkārtoti uz tiesu aicināt Štālbergu.
Vilkaste savās liecībās atkārtoti norādīja, ka valsts apsūdzībai nācies piepūlēties, lai sameklētu sakritības divu apsūdzības liecinieku liecībās. Viņa arī akcentēja pierādījumu trūkumu Rusova ielas epizodē. Tāpat viņa arī atgādināja, par Štālberga iespējamajiem mēģinājumiem viņu ietekmēt un izteiktajiem draudiem.
Tiesā izsludinājusi pārtraukumu, lai sāktu tiesu debates.
Jau ziņots, ka tiesa iepriekš Štramu un Stranci atbrīvoja no apcietinājuma.
Augstākā tiesa (AT) 2012.gada 1.novembrī korupcijā apsūdzētajām bijušajām RD Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām piesprieda reālus cietumsodus.
Štramam tiesa piesprieda sešarpus gadus cietumā, Strancim – piecus, bet bijušajam RD Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam – vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas cietumā. Janitu gan atbrīvoja tiesas namā, jo viņš jau šo sodu ir izcietis līdz šim apcietinājumā pavadītajā laikā.
Štramam un Strancim tiesa arī nolēma konfiscēt mantu. Viņiem soda termiņā ieskaitīts arī līdz šim apcietinājumā pavadītais laiks – aptuveni divi gadi. Paliekot spēkā AT piespriestajam sodam, viņiem ir iespējas pretendēt arī uz pirmstermiņa atbrīvošanu.
Savukārt Vilkastei tiesa piesprieda divus gadus cietumā. Vilkasti gan vēl neapcietināja, tas notiks tādā gadījumā, ja šāds tiesas spriedums stāsies spēkā. Tiesa arī nolēma konfiscēt viņai arestēto naudu – 27 400 eiro (19 256 latus), 77 903 ASV dolārus (42 223 latus) un 128 460 latu.
AT apsūdzētajiem piemēroja attiecīgu Krimināllikuma pantu un noteica zemākus sodus nekā sankcijā noteiktie, ņemot vērā, ka nav bijis iespējams sākt lietas iztiesāšanu saprātīgā termiņā.
Pārējā daļā AT pirmās instances spriedumu atstāja negrozītu.
Pirmās instances tiesa Štramam piesprieda astoņus, Strancim – sešus, bet Janitam, kurš sadarbojās ar izmeklēšanu, – trīs gadus ieslodzījumā. Visus trīs, kuri apsūdzēti par kukuļņemšanu, apcietināja tiesas zālē. Štramam un Strancim tiesa nolēma konfiscēt mantu. Pirmās instances tiesa Vilkastei piesprieda 40 000 latu naudassodu.
Pirmās instances tiesa bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim piesprieda 24 000 latu naudas sodu, igauņu uzņēmējam Prītam Tomingam – arī tikpat lielu naudas sodu.
Attiecībā uz Janitam un Vilkastei piespriestajiem sodiem prokurors iesniedza protestu, bet amatpersonas un Vilkaste iesniedza apelācijas sūdzības. Lai arī par Inkuli un Tomingu protests un apelācijas sūdzības netika iesniegtas, viņiem pirmās instances piespriestie sodi stāsies spēkā tikai pēc galīgā sprieduma pārējiem apsūdzētajiem.
Lietas materiāli liecina, ka 2005. un 2007.gadā amatpersonas no uzņēmumiem kukuļos pieprasīja vairāk nekā miljonu eiro, lai nodrošinātu labvēlīgus lēmumus būvprojektos.
Lietu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš gan izbeidza no šīs lietas izdalīto kriminālprocesu, kur tika izmeklēta politiķu iespējamā līdzdalība korupcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
