Krīt kūlas dedzināšanas rekordi: pirmdien dzēsti jau 187 ugunsgrēki  (1)

Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki.

Gribuste norāda, ka kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku pirmdien, 16.martā, reģistrēts Zemgalē, kur notikuši 46 sausās zāles ugunsgrēki. Otrā vietā ierindojusies Rīga un Rīgas reģions, kur notikuši 45 kūlas ugunsgrēki. Tikai nedaudz no valsts galvaspilsētas atpaliek Latgale, kur ugunsdzēsēji saņēmuši 44 izsaukumus par degošu pērno zāli. Savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.

Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ pirmdien radusies situācija, kurā visi vienas pilsētas ugunsdzēsēji bijuši iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, stāsta Gribuste, kā piemēru minot Daugavpili. Šāda situācija nozīmē, ka nelaimes gadījumā nepieciešamo ugunsdzēsēju palīdzību nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām.

Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.

Dienesta apkopotā informācija par aizvadīto diennakti liecina, ka lielākās degšanas platība bijusi 30 hektāri Daugavpils novada Naujenes pagastā, kā arī Daugavpilī, Liginišķu ielā. Savukārt pērnās zāles ugunsgrēks 20 hektāru platībā bijis Bauskas novada Īslīces pagastā.

15 hektāri kūlas deguši arī Rīgā, Mārkalnes ielā, kā arī Daugavpilī, Cēsu ielā. Desmit hektāri sausas zāles deguši arī Daugavpils novada Naujenes pagastā un Daugavpilī, Niderkunes ielā.

Vēl Latgalē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, sausā zāle degusi sešu hektāru platībā, bet pieci hektāri izdeguši Daugavpilī, Lielajā ielā.

Nedaudz mazāki kūlas ugunsgrēki reģistrēti arī Kurzemes pusē. Kuldīgā, Graudu ielā, un Ventspils novada Popes pagastā deguši astoņi hektāri.

Kūlas dedzināšanas rezultātā pirmdien nodegušas arī vairākas ēkas. Dedzinot kūlu, Mālpils novadā nodegusi saimniecības ēka 150 kvadrātmetru platībā, bet Daugavpils novada Naujenes pagastā desmit hektāru lielā kūlas ugunsgrēkā nodegusi arī neapsaimniekota ēka, pirts un šķūnis kopumā 70 kvadrātmetru platībā. Savukārt Rēzeknes novada Griškānu pagastā kūlas ugunsgrēkā nodegusi saimniecības ēka 70 kvadrātmetru platībā.

Inčukalnā kūla degusi piecu hektāru platībā, bet saimniecības ēka un šķūnis – 60 kvadrātmetru platībā. Vēl sausās zāles dedzināšanas rezultātā Krāslavas novada Kaplavas pagastā dedzis šķūnis 21 kvadrātmetra platībā. Savukārt Aglonas novadā no kūlas dedzināšanas aizdegusies garāža, Ventspils novada Piltenes pagastā – saimniecības ēka, Rūjienas novadā – šķūnis.

Tāpat VUGD norāda, ka pērnās zāles dedzināšana izraisījusi arī vairākus mežu ugunsgrēkus. Piemēram, Amatas novada Drabešu pagastā degusi sausā zāle 2,6 hektāru platībā un meža zemsedze 4000 kvadrātmetru platībā. Savukārt Saulkrastos, Rīgas ielā, degusi meža zemsedze 100 kvadrātmetru un kūla 50 kvadrātmetru platībā. Vēl turpat, Saulkrastos, A.Kalniņa ielā degusi meža zemsedze dega 200 kvadrātmetru platībā. Tāpat mežu ugunsgrēki reģistrēti arī Carnikavas novada Garciemā mežā un Ludzas novada Isnaudas pagastā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.

Dienests norāda, ka kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Kā skaidro dienests, cilvēki neapzinās, ka garāka pērnā zāle nozīmē lielākas liesmas. Tas savukārt nozīmē, ka ugunsgrēks būs nekontrolējamāks.

Ugunsdzēsēji atgādina, ka sausās zāles ugunsgrēki var būt tikai nesakoptās vietās, kur rudenī nav nopļauta zāle. Taču pērnās zāles dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.