Uz ceļiem darbojas desmit fotoradari; pakāpeniski izvieto arī pārējos  (83)

Līdz 2017.gadam paredzēts, ka uz Latvijas ceļiem atradīsies 20 stacionārie fotoradari. CSDD pārstāve gan atzīst, ka kopumā tā ir gara procedūra, kurā ietilpst ne tikai fotoradaru iepirkums, bet arī vietas izbūve, elektroenerģijas padeves nodrošināšana, kā arī komunikācija un sadarbība ar Valsts policiju datu pārraidei.

Korbe portālam "Delfi" norādīja, ka, neskatoties uz salīdzinoši ilgo radaru uzstādīšanas procesu, pašreiz funkcionējošie radari fiksē pārkāpumus, kuri tiek nosūtīti Valsts policijai lēmumu pieņemšanai. Attiecīgi Valsts policijas statistika liecina, ka kopš fotoradaru darbības sākšanas jau ir noformēti un pārkāpējiem nosūtīti 3538 administratīvā pārkāpuma protokoli. No tiem februārī – divu nedēļu laikā – noformēti 375 protokoli, bet martā pārkāpumu skaits pieaudzis līdz 3163 protokoliem. Līdz ar to policija nepilnu divu mēnešu laikā pārkāpējiem piemērojusi sodus kopumā par 67 049 eiro, no kuriem 7984 eiro piemēroti februārī, bet 59 065 eiro kopējā sodu summa bijusi martā.

Līdz ar pārkāpumu skaita palielināšanos audzis arī pārkāpēju vidējais ātrums – no 147 kilometriem stundā līdz 155 kilometriem stundā. Kā liecina Valsts policijas apkopotā statistika lielākie ātruma pārkāpēju rekordi fiksēti vienos un tajos pašos ceļa posmos. Februārī visi rekordātrumi fiksēti vienā ceļa posmā uz autoceļa Tīnūži-Koknese 20,4.kilomtrā. Līdzīgi arī martā fotoradari rekordātrumus fiksējuši uz Tīnūžu-Kokneses autoceļa un uz Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meietene) autoceļa.

Pirmie stacionārie fotoradari, kas pilnvērtīgi sāka darboties 12.februārī, tika izvietoti uz ceļa Rīga-Jelgava pie pagrieziena uz Brankām un uz jaunā autoceļa Rīga-Koknese pie satiksmes mezgla ar ceļu Inciems-Sigulda-Ķegums. Līdz ar to autovadītājus par pārkāpumiem, kuri izdarīti fotoradara darbības zonā, var reāli sodīt. Savukārt februāra beigās darboties sāka nākamie trīs fotoradari. Kopš 19.marta, kad uz ceļiem bija deviņi fotoradari, to skaits aprīļa sākumā ir palielinājies par vienu radaru.

Vēl pagājušajās brīvdienās uz šī autoceļa traģiskā avārijā gāja bojā jauna ģimene ar 2,5 mēnešu vecu zīdaini. Policijas apkopotā statistika norāda, ka šogad vien uz autoceļa Tīnūži-Koknese bijuši desmit ceļu satiksmes negadījumi. Avārijās dažāda veida traumas guvuši septiņi cilvēki, bet piecas personas gājušas bojā.

Tāpat vēl janvāra vidū uz Tīnūžu-Kokneses šosejas, pagriezienā uz Ogresgalu, notika avārija, kurā bija iesaistītas divas kravas automašīnas. Abu kravas automašīnu frontālajā sadursmē bojā gāja viens no šoferiem, bet vēl viens cilvēks avārijā cieta.

Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka martā ar 210 kilometriem stundā atļauto 90 kilometru vietā traukusies BMW markas automašīna, kas sasniegusi mēneša antirekordu. Jau iepriekš Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, vadītājam par pārkāpumu policija piemēroja 210 eiro naudas sodu.

Arī otrajā vietā ierindojies tās pašas markas spēkrats, kas sasniedzis 142 kilometrus stundā. Savukārt trešā vietā kā antirekordists ievietojies "Audi" auto, kurš no otrās vietas ieguvēja atpalicis vien par vienu kilometru.

Vēl februārī fotoradari kā antirekordistu bija fiksējusi "Toyota" markas automašīnu, kura atļauto 90 kilometru stundā vietā bija braukusi ar 167 kilometriem stundā lielu ātrumu. Toties otrā vietā ar 149 kilometriem pirms mēneša ierindojās "Mercedes Benz", trešā vietā atstājot kādu citu "Toyota" automašīnu, kas atļauto ātrumu bija pārsniegusi par 57 kilometriem stundā.

Jau ziņots, ka 2014.gada rudenī CSDD rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarēja uzņēmums "Reck". Iepirkuma līgumcena bija 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Fotoradaru iepirkumam bija vēl otra daļa. Tajā bija paredzēts valstij iegādāties četras transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar lāzera skeneri. Šajā daļā konkurss tika pārtraukts, jo iesniegtie piedāvājumi neatbilda CSDD izvirzītajām tehniskajām prasībām.