Nākotnē par mazāk būtiskiem noziegumiem plāno notiesāt pāris dienu laikā  (15)

Kā otrdien pastāstīja VP pārstāvji, policija patlaban vada projektu, kas veltīts mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanai un efektivitātes uzlabošanai. Projektā izstrādātas vadlīnijas, kurās apkopots astoņu ES valstu normatīvais regulējums un prakse mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā, tāpat ir apkopoti daudzi piemēri par efektīvu soda piemērošanu. Vadlīniju secinājumos ir atlasīti labākie piemēri un, to apvienojot, izveidots iespējami efektīvākais izmeklēšanas un soda piemērošanas modelis.

Kā pastāstīja projekta vadītājs Dainis Vēbers, saņemot informāciju par iespējamu noziegumu, policijai nekavējoties vajadzētu ierasties notikuma vietā, kur tā izlemtu par kriminālprocesa sākšanu un veiktu nepieciešamās izmeklēšanas darbības, savukārt noziedznieks tiktu nogādāts policijas iecirknī, nopratināts un dažu stundu laikā tiktu nodots prokuroram.

Prokurors atbilstoši izdarītajam noziegumam un noziedznieka personībai lemtu, vai personu atbrīvot no soda ar nosacījumiem, piemērot priekšrakstu par sodu vai, uzskatot, ka personai nepieciešams cietumsods, nekavējoties lietu nodotu tiesai. Tiesa notiktu 48 stundu laikā, kamēr persona ir aizturēta. Modelis paredz, ka lietas izskatīšana varētu notikt bez pierādījumu pārbaudes.

Salīdzinot ar ārvalstu, piemēram, Zviedrijas, Somijas un Vācijas, īstenoto izmeklēšanas apjomu dažādu zādzību izmeklēšanā, Latvijā tā ir piecas līdz desmit reizes vairāk resursus patērējoša, salīdzinot ar Igauniju divas līdz trīs reizes vairāk resursus patērējoša. Šobrīd policija mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā iegulda lielus resursus un tai nepietiek resursu daudz smagāku noziegumu izmeklēšanai.

Kā pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins, gada laikā Valsts policija sāk 45 000-50 000 kriminālprocesu. Valstī ir 1700 kriminālpolicisti, taču iepriekšminēto lietu apjomu VP "nevar pavilkt", tāpēc tiek piesaistīti darbinieki no citām nozarēm, kuri gan nav profesionāļi izmeklēšanā.

"Lai kvantitāti izmeklētu, mēs upurējam kvalitāti. Vienkāršojot kriminālprocesa izmeklēšanu, varēs atslogot šobrīd lietu izmeklēšanā piesaistītos citas nozares darbiniekus, piemēram, operatīvos darbiniekus. Tā rezultātā parādīsies rezultāti smagu noziegumu un sevišķu smagu noziegumu izmeklēšanā. Tas ir ideāls modelis, uz kuru varam tiekties, lai arī esam šobrīd pašā ceļa sākumā," uzsvēra Grišins.

Lai šo modeli ieviestu Latvijā, pirmkārt, ir jāpanāk vienota policijas, prokuratūras un tiesas izpratne par vienkāršotu izmeklēšanu un to, ka lietās, piemēram, par zādzību no veikala dažu desmitu eiro apmērā, nav nepieciešams tāds pats pierādījumu apjoms kā smaga, vardarbīga nozieguma gadījumā.

Kā norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, modeļa ieviešanā būs nepieciešamas likumu izmaiņas, kuras būs jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm, tāpēc problēmas risināšanā ir vajadzīga vienota izpratne.

"Vēlos atgādināt, ka nav pirmā reize, kad beigās no likumprojekta paliek pāri ragi un nagi, bet pats ķermenis pazudis. Tāpēc ir nepieciešama vienota izpratne. Kāpēc buksē daudzas lietas? Šobrīd ir tiesas, kas atbild - nesūtiet mums vienkāršotos procesus, mums nav laika tos skatīt, jo mums darbs jau saplānots. Bet mēs jau strādājam vienam mērķim: atslogot tiesu un vienkāršot procesu, taupīt valsts līdzekļus un padarīt procesu efektīvāku. Jābūt tiesu varas vienotam redzējumam," uzsvēra ģenerālprokurors.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis termiņus likuma grozījumu ieviešanā atturējās nosaukt, taču ministrija no savas puses nevilcināsies un cer, ka citas iesaistītās puses un parlamentu izdosies pārliecināt par nepieciešamajām izmaiņām. "Laiks iet uz priekšu. Mēs nevaram strādāt ar 20 gadus vecām metodēm mūsdienās un tērēt nevajadzīgi resursus," piebilda ministrs.

Projekta iniciatore un vadītāja ir VP. Projektā no Latvijas piedalās arī Tieslietu ministrija, IeM, Ģenerālprokuratūra un nevalstiskā organizācija "Pro-police Latvia". No citām ES dalībvalstīm projektā piedalās Igaunija, Somija, Vācija, Lietuva, Rumānija, Zviedrija, kā arī Nīderlande.

Pēc projekta noslēguma, pamatojoties uz vadlīnijās apkopoto ārvalstu pieredzi, VP sniegs savus priekšlikumus kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanas izmaiņām Kriminālprocesa likumā.