Kā vēsta raidījums, žurnālistiem gan radušās šaubas, vai policija patiesi vēlas noskaidrot patiesību, jo izmeklēšana notiek pavirši un formāli. Kratīšanu laikā policija nav izņēmusi vairāku stundu garos audio failus, kurā sarunājas krāpšanas organizētāji un no kurām ir saprotama lietas būtība. Taču pats galvenais - kratīšana nemaz nenotika vietā, kur krāpšana notika - pašvaldības uzņēmumā "Rīgas satiksme".
Raidījums vēsta, ka 29.aprīlī, nepilnus trīs mēnešus pēc tā sauktā "Rīgas satiksmes" nanotehnoloģiju lietas ierosināšanas, policija veica pirmās kratīšanas. Tās vienlaikus notika piecās vietās. Gan juridisko firmu adresēs, gan fizisku personu dzīves vietās. Kratīšana bija arī celtniecības uzņēmuma "MJ Partneri" telpās. Kārtības sargu apmeklējums firmai nebija pārsteigums. Līdz šim viņi nebija izlaiduši no rokām dokumentu oriģinālus un kratīšanas laikā tos nodeva policijai.
Celtnieki jau pērn par afēru ziņoja policijai un KNAB. Tomēr izmeklēšana sākās tikai pēc stāsta publicēšanas "Nekā personīga". Tad kļuva zināms, ka veselu gadu celtniecības uzņēmums pēc papīriem skaitījās "Rīgas satiksmes" mazgāšanas līdzekļu piegādātājs, lai gan darījumā bija tikai izkārtne. Afērā viņus iesaistīja uzņēmēju Aleksandra Beskorovainija un Vitas Baurovskas firmas. Abiem bija sakari "Rīgas satiksmē" un viņi solīja sagādāt smalkos tīrīšanas līdzekļus, bet patiesībā pašvaldības uzņēmuma nauda aizgāja kur citur. Lielu daļu mazgājamo līdzekļu aizstāja ar parastu krāna ūdeni.
Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka vietniece Laura Skalbiņa raidījumam atzinusi, ka kratīšanas mērķis bija noteikt ar kriminālprocesā saistītās preces izcelsmi. "Tātad, lai mēs varētu konstatēt no kurienes prece ir ievesta un kas viņu ir piegādājis".
Raidījums vēsta, ka par smalkajiem tīrīšanas līdzekļiem, "Rīgas satiksme" 2013.gadā samaksāja vairāk nekā 424 tūkstošus eiro. Cenu aptaujā nejaušs uzņēmums vinnēt nevarēja. Raidījuma rīcībā esošā e-pastu sarakste starp Baurovsku un uzņēmēju Beskorovainiju rāda, ka viņiem Rīgas satiksmē bija savs cilvēks.Viņš sakārtoja iepirkumu tā, lai to saņemtu tieši "MJ partneri".
Raidījums citē Beskorvainija e-pasta vēstuli Baurovskai, kurā viņš vēlas "apspriesties par mūsu lietām".
"Pirmkārt. Rīgas satiksme. Vajag noteikti rīt viņiem sagatavot sekojošu informāciju. Tabulu ar "konkurentu" cenām Slava sagatavoja, tagad vajadzēs ar Žeņas palīdzību viņu pieķemmēt. Un paliek pats galvenais, nosaukt tendera dalībniekus. Divas firmas mums ir, atlicis tikai tikt skaidrībā ar "uzvarētāju", tu apsolīji parunāt un būšu priecīgs, ka tev izdosies ar mūsu potenciālajiem partneriem pārrunāt un saņemt no viņiem pozitīvu atbildi dalībai RS tenderī. Tas pagaidām viss! Veiksmi! Ar cieņu, S."
Kā vēsta raidījums, e-pastā minētais Slava ir Vjačeslavs Stunžāns, Rīgas satiksmes Tehniskās kontroles daļas vadītāja vietnieks, "Saskaņas centra" biedrs. Taču policija uzskatīja, ka "Rīgas satiksmē" - vietā, kur blēdība ar pašvaldības līdzekļiem notika, kratīšana nav nepieciešama.
Raidījums atzīmē, ka celtniecības firmai slepeni bija izdevies ierakstīt sarunas gan ar "Rīgas satiksmes" darbinieku Stunžānu, gan Baurovsku, gan Beskorovainiju. To fragmentus vairākkārt atskaņoja "Nekā personīga" un par tiem bija zināms arī policijai. Lai arī tiesa deva atļauju "MJ Partneru" adresē izņemt elektronisko datu nesējus, audio faili policiju neinteresēja.
SIA "MJ Partneri" advokāts Jānis Davidovičs atzīst, ka netika izņemti stundām garie skaņu ierakstu faili, kuros faktiski amatpersona, kura bija gan "Vialeksā", gan "HRM", stāstīja patieso lietas būtību. Izmeklēšanas interesēs būtu bijis izņemt šos audio failus.
Celtniecības uzņēmums jau rudenī policijai ziņoja par afēru, taču inspektors Jevgēņijs Stoļars nozieguma pazīmes nanotehnoloģiju iepirkumā nesaskatīja un atteicās uzsākt kriminālprocesu. Izmeklētāju darbu asi kritizēja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālizmeklēšanu ierosināja finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūra, taču lieta atkal nonāca tajā pašā policijas nodaļā, tam pašam inspektoram Stoļaram.
Policijas pārstāve Laura Skalbiņa sacīja, ka kratīšanas notika pēc stingra uzraugošā prokurora plāna. Tomēr prokurors Dainis Šteinbergs "Nekā personīga" apgalvoja ko citu: "Nevaru sniegt komentārus par procesa virzītāja izvēlēto izmeklēšanas taktiku un metodiku, jo to, kādā veidā tiks izmeklēts kriminālprocess, kādas procesuālās darbības veiks izmeklētājs, izlemj pats procesa virzītājs".
Raidījumam neoficiāli zināms, ka policija negribīgi sniedz informāciju arī Valsts ieņēmumu dienestam. VID pašlaik veic plašu auditu Rīgas satiksmē un sola to pabeigt jau jūnijā.
Pēdējos divos gados "Rīgas satiksme" organizējusi 65 tūkstošus iepirkumu. Pašvaldības uzņēmums atteicās mums sniegt informāciju par slēgtajiem līgumiem, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
