Vilkaste savā pēdējā runā aicināja tiesu ņemt vērā viņas iepriekšējās liecības, norādīja uz prokurora Māra Lejas apzinātu atsevišķu pierādījumu neiekļaušanu lietā, kā arī detalizēti paskaidroja, kāpēc būtu jānotiesā Štālbergs, tostarp norādīja uz to, ka Štālbergs turpinot terorizēt viņas ģimeni.
"Štālbergs ir sodāms. [..] Vai tiešām šis sociopāts var atrasties brīvībā un turpināt terorizēt mani un manu ģimeni?" Vilkaste retoriski jautāja tiesai.
Apsūdzētā arīdzan lūdza tiesu viņu pilnībā attaisnot.
Kādreizējais RD Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams lūdza tiesu viņu atkārtoti neapcietināt, jo, viņaprāt, sods ir izciests pietiekoši un diez vai atkārtota nokļūšana cietumā viņu "padarīs par vēl labāku cilvēku".
"Esmu apcietinājumā četrus ar pusi gadus. Tas nav kūrorts, un man šķiet, ka, atrodoties vissmagākajos apstākļos, es esmu izcietis sodu ar uzviju. Vai patiešām, atgriežoties apcietinājumā, es kļūšu labāks cilvēks? [..] Vēlos lūgt tiesu ņemt vērā, ka procesa laikā es neesmu slēpies, bēdzis, neesmu slimojis, manis dēļ nav kavēta neviena tiesas sēde, esmu ieradies uz visām," sacīja Štrams.
Tāpat viņš norādīja, ka, iespējams, viņam izdevīgāk būtu atzīties, ka viņš ir vainīgs it visā, taču tā būtu necieņas izrādīšana pret sevi pašu. Gadījumā, ja tiesa lems par atkārtotu apcietinājumu, Štrams lūdza viņu neapcietināt tiesas zālē.
Arī bijusī RD amatpersona Raimonds Janita lūdza tiesu atkārtoti neapcietināt viņa bijušos kolēģus. Savukāt Štrama bijušais vietnieks Pēteris Strancis atteicās no pēdējās runas.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) 2012.gada 1.novembrī korupcijā apsūdzētajām bijušajām Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām piesprieda reālus cietumsodus. Par kukuļošanu kādreizējam RD Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam prokurors prasa piespriest sešus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju, bet viņa vietniekam Pēterim Strancim - četrus gadus un divus mēnešus ar mantas konfiskāciju.
Tāpat prokurors prasa piespriest bijušajai RD amatpersonai Raimondam Janitam - vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas ieslodzījumā bez mantas konfiskācijas. Janitu gan atbrīvoja tiesas namā, jo viņš jau šo sodu ir izcietis līdz šim apcietinājumā pavadītajā laikā. Bet uzņēmējai Inārai Vilkastei prokurors prasa piespriest vienu gadu, 10 mēnešus ieslodzījumā un daļēju mantas konfiskāciju.
Ņemot vērā, ka daļa no apsūdzētajiem atradušies ieslodzījuma vietās, notiesājoša sprieduma gadījumā, cietumā "būtu jāiet" Štramam un Vilkastei. Tā kā Štrams apcietinājumā pavadījis divas trešdaļas no iepriekš piespriestā soda, viņš uzreiz var lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.
Jau ziņots, ka tiesa Štramu un viņa bijušo vietnieku Stranci atbrīvoja no apcietinājuma.
Vilkasti gan vēl neapcietināja, tas notiks tādā gadījumā, ja šāds tiesas spriedums stāsies spēkā. Tiesa arī nolēma konfiscēt viņai arestēto naudu – 27 400 eiro (19 256 latus), 77 903 ASV dolārus (42 223 latus) un 128 460 latu.
AT apsūdzētajiem piemēroja attiecīgu Krimināllikuma pantu un noteica zemākus sodus nekā sankcijā noteiktie, ņemot vērā, ka nav bijis iespējams sākt lietas iztiesāšanu saprātīgā termiņā.
Pārējā daļā AT pirmās instances spriedumu atstāja negrozītu.
Pirmās instances tiesa Štramam piesprieda astoņus, Strancim – sešus, bet Janitam, kurš sadarbojās ar izmeklēšanu, – trīs gadus ieslodzījumā. Visus trīs, kuri apsūdzēti par kukuļņemšanu, apcietināja tiesas zālē. Štramam un Strancim tiesa nolēma konfiscēt mantu. Pirmās instances tiesa Vilkastei piesprieda 40 000 latu naudassodu.
Pirmās instances tiesa bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim piesprieda 24 000 latu naudas sodu, igauņu uzņēmējam Prītam Tomingam – arī tikpat lielu naudas sodu.
Attiecībā uz Janitam un Vilkastei piespriestajiem sodiem prokurors iesniedza protestu, bet amatpersonas un Vilkaste iesniedza apelācijas sūdzības. Lai arī par Inkuli un Tomingu protests un apelācijas sūdzības netika iesniegtas, viņiem pirmās instances piespriestie sodi stāsies spēkā tikai pēc galīgā sprieduma pārējiem apsūdzētajiem.
Lietas materiāli liecina, ka 2005. un 2007.gadā amatpersonas no uzņēmumiem kukuļos pieprasīja vairāk nekā miljonu eiro, lai nodrošinātu labvēlīgus lēmumus būvprojektos.
Lietu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš gan izbeidza no šīs lietas izdalīto kriminālprocesu, kur tika izmeklēta politiķu iespējamā līdzdalība korupcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
