Brocēnu domes darbinieki, iespējams, ilgstoši zaguši pašvaldības naudu  (233)

Par atklāto, iespējams, noziedzīgo rīcību laika periodā no 2009. - 2015. gadam Valsts kontrole (VK) informējusi Ģenerālprokuratūru.

Raidījums ziņo, ka pašvaldības nauda bez jebkāda pamatojuma dota dažādos amatos strādājošajiem. Vismaz 39 darbiniekiem nepilnu sešu gadu laikā pārskaitīti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Lauvas tiesu "nosmēlusi" pašvaldības galvenā grāmatvede Gunta Biljarde – vismaz 48 tūkstošus eiro.

Tāpat raidījums vēsta, ka autovadītājs pērn vismaz reizi mēnesī, pārvadājot skaidru naudu, paturējis sev pa 20 eiro. Ar zināmu regularitāti naudu prasījusi arī domes deputāte Maija Golubeva (LZS). Šajā periodā Brocēnu novada mērs bija Arvīds Mēters (LSDSP). "de facto" atgādina, ka pirms diviem gadiem, nespējot aizdegt ugunskuru Lāčplēša dienai veltītajā pasākumā, viņš atlaida trīs Kultūras nama darbinieces.

Golubeva naudas ņemšanu skaidro ar nopietnām veselības problēmām, tādēļ lūgusi naudu Mēteram.

Naudas ņēmēji apgalvo, ka lūguši aizdevumus, tomēr raidījums uzsver, ka pašvaldībai nav tiesības tādus izsniegt. Mēters raidījumam atzīst, ka ,,principā, es zināju par vienu personu, kurai atļāvu izsniegt, jo tur bija ļoti traģiska situācija, kad viņai to naudiņu steidzīgi vajadzēja". Uz jautājumu par to, vai zinājis, ka šādi naudu aizdot nedrīkst, Mēters atbild: "Zināju, bet, nu, tas bija tāds viens gadījums."

"de facto" ziņo, ka uz virknes no dokumentiem stāv gan bijušā mēra Mētera, gan pašreizējās domes priekšsēdētājas Solvitas Dūklavas (LZS) paraksti. Nauda pārskaitījumi slēpti zem vārdiem "darba alga", "darba algas avanss", "saimnieciskajiem darījumiem". Lai arī Dūklavas paraksts apliecina, ka atļāvusi daļai darbinieku nepamatoti izmaksāt naudu, viņa noliedz, ka šādu noziedzīgu sistēmu pašvaldībā būtu atbalstījusi.

Galvenajai grāmatvedei Guntai Biljardei darbs domē ir uzteikts, tomēr viņa esot paņēmusi "slimības lapu", tādēļ pašvaldība viņu nevar atlaist.

Raidījums gan atklāj, ka arī Dūklava savu maku papildinājusi ar pašvaldības naudu. Papildus algai viņai pērn aprīlī izmaksāti 500 eiro, bet jūlijā vēl 400 eiro. "Ja galvenais grāmatvedis man saka, ka var paņemt, man tā situācija bija tāda, ka man vajadzēja, bet šī nauda ir atmaksāta un, ja man būtu kāds pateicis, ka to nedrīkst vai tas ir algas apmērā, es to nemūžam nebūtu darījusi," viņa apgalvo. Daļu summas Dūklava atmaksāja neilgi pirms Valsts kontroles revīzijas pašvaldībā.

Valsts kontrole par iespējamajiem noziegumiem – naudas piesavināšanos lielā apmērā, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu - jau vērsusies Ģenerālprokuratūrā. Tikmēr Finanšu ministrija uzraudzīs, lai pašvaldība sakārtotu savu grāmatvedību. "Šāda apjoma un, droši vien, ka šāda rakstura nodarījums, vismaz septiņu gadu laikā, kamēr es esmu departamenta vadītājs, ir pirmais," neslēpj VK padomes loceklis Aivars Ērglis.

Par domes priekšsēdētājas atstādināšanu no amata var lemt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā to darīs pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes būs devušas savu slēdzienu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz pat desmit gadiem. Aizdomās turētās personas statuss nevienai no personām pagaidām nav piemērots.