Žurnālists un publicists Lato Lapsa trīs dienu laikā vēlas saņemt publisku atvainošanos no Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta par viņa aizturēšanu pie drošības dienesta ēkas 12. maijā.
Jau ziņots, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izbeigusi tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret publicistu Lato Lapsu par ļaunprātīgu nepakļaušanos DP prasībām - pārtraukt nenotiekošu filmēšanu.
Kā iepriekš norādīja tiesā, lēmums izbeigt tiesvedību pieņemts pamatojoties uz vairākiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) pantiem. Piemēram, APK pantu, kas nosaka likumības nodrošināšanu, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem, APK pantu par pierādījumiem pierādīšanu, kā arī APK pantu, kas noteic pierādījumu novērtēšanu.
Tāpat tiesa atsaucās uz APK pantu, kurā teikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Publiskā paziņojumā medijiem Lapsa norāda, ka," izvērtējot situāciju pēc tiesas sprieduma pieņemšanas", viņš dod Mežvietam iespēju trīs darba dienu laiku publiski atvainoties par viņa "nelikumīgo, prettiesisko aizturēšanu šā gada 12. maijā".
Vienlaikus ar atvainošanos Mežvietam arī publiski jāpaziņo par darbībām un pasākumiem, ko viņš kā DP pašreizējais priekšnieks nekavējoties veiks, lai "turpmāk viņa vadītās iestādes darbinieki nodarbotos ar saviem pienākumiem Latvijas valsts aizsardzībā, nevis iesaistītos prettiesiskās, nelikumīgās darbībās".
Tāpat Lapsa norāda, ka, izskanot šādam publiskam paziņojumam, viņš uzskatīšot lietu par izbeigtu. Līdz ar to saistībā ar lietu neveiks citas darbības. Pretējā gadījumā Lapsa norāda, ka izmantos visas likuma sniegtās iespējas, lai par DP darbinieku rīcību "tiktu saukti pie atbildības ne tikai izpildītāji, bet arī tās personas Drošības policijas vadībā".
Kā liecina Lapsas publiskotais tiesas spriedums, tiesa norādījusi, ka Lapsas aizturēšanas brīdī, 12.maijā, nav bijis spēkā neviens normatīvais akts, kas aizliegtu fiziskai personai fotografēt vai filmēt sabiedriskajā vietā, pat ja šī vieta atrodas DP tuvumā. Turklāt tiesa secinājusi, ka Lapsa pie DP ēkas nav filmējis. Valsts policijas darbiniece savā ziņojumā norādījusi, ka Lapsas kamera bijusi nederīga filmēšanai – tajā nav bijis barošanas elementa un atmiņas kartes. Savukārt DP darbinieki atzinuši, ka nebija pārbaudījuši Lapsas kameru un konstatējuši filmēšanu, norādīts tiesas spriedumā.
Līdz ar to tiesa secinājusi, ka lietā nav administratīvā pārkāpuma sastāva un lietvedība jāizbeidz.
Tiesa spriedumā norāda, ka DP atsaukusies uz Valsts noslēpuma objektu sarakstu, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, taču tiesa secinājusi, ka atsauce uz tiem ir konkrētajai situācijai neatbilstoša. "No lietas materiāliem neizriet, ka Lapsam būtu pārmests, ka viņš mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas ir ietverta minētajos noteikumos, un šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbības," skaidrots spriedumā. Tādējādi tiesa norāda, ka pat ja minētais normatīvais regulējums nav pietiekošs valsts noslēpuma aizsardzībai, tas nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt.
Lēmumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, kas bija 3. jūlijā.
DP darbinieki 12. maijā aizturēja publicistu, portāla "Pietiek.com" vadītāju Lapsu, jo viņš nebija pakļāvies DP prasībai pārtraukt filmēšanu pie šīs iestādes ēkas. Arī iepriekš Lapsa bijis aizturēts par nepakļaušanos DP darbinieku prasībām.