Kriminālprocesā par senkapu izlaupīšanu Latgalē divi aizdomās turētie  (15)

Kā informē Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas inspektore Anastasija Laizāne, aizdomās turamajām personām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Kriminālprocess klasificēts pēc Krimināllikuma 229. panta 1. daļas - par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu.

Par šādu likumpārkāpumu vainīgajām personām paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Vairāk nekā 400 apbedījumu atrakšanu un izlaupīšana Latgalē notikusi šī gada janvārī kapulaukos Viļakas novada Šķilbēnu un Medņevas pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas un Stoļerovas pagastā.

Izmeklēšana notiek sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Latgales reģionālo nodaļu un citām atbildīgajām institūcijām. Patlaban tiek gaidīti ekspertīžu rezultāti.

Latvija, tāpat kā citas valstis, ir bagāta ar gadsimtos uzkrātām kultūras vērtībām. Arheoloģiskās senvietas, pilsētu vēsturiskie centri, muižas, pilis, baznīcas, dārzu mākslas, tēlniecības, glezniecības, lietišķās mākslas, tehnikas vēstures un tautas celtniecības objekti veido vērtību kopumu, ko vieno izcila Latvijas ainava. Šajās vērtībās jūtama dažādu nāciju ietekme. To saglabāt un nosargāt, uz tās pamata veidot ētiski un estētiski kvalitatīvu mūsdienu dzīves telpu ir ikviena cilvēka uzdevums.

Metāla meklētāju uzietās arheoloģiskās senlietas nereti nonāk pašmāju un ārzemju kolekcionāru privātajās kolekcijās, nodarot būtiskus zaudējumus ne vien arheoloģiskajam mantojumam, bet arī visai Latvijas sabiedrībai.

Artefakts, kā zināms, ir pats nozīmīgākais lietiskais pierādījums vēsturiskās informācijas atklāšanā, jo to atšķirībā no dokumentiem gandrīz nav iespējams falsificēt.

Nesodot nacionālā kultūras mantojuma iznīcinātājus un izlaupītājus, mēs ļaujam lēnām izkropļot un pazudināt savu identitāti plašajā pasaules telpā.

Arheoloģiskās senvietas (senkapi un viduslaiku kapsētas) ir līdz 18. gadsimtam veidotas apbedījumu vietas. Kopš 2013. gada 23. janvāra spēkā stājušies grozījumi likumā ''Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas nosaka, ka arheoloģiskajās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastās senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot pieder valstij un glabājamas muzejos. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013. gada 30. martam persona ir paziņojusi VKPAI. Tāpat likums nosaka, ka par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējam nekavējoties jāziņo VKPAI.