Tiesa par Vaškeviča slepkavības mēģinājumu - 10
Foto: DELFI
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno vērtēt, vai atzīt par noziedzīgi iegūtu vēja parku attīstītāja SIA "Winergy" mantu. Procesā kā ar mantu saistītas personas figurē kādreizējās "Winergy" amatpersonas, kā arī ar "Norvik banku" savulaik saistītas personas.

Process sākts par "Winergy", ar to saistīto citu uzņēmumu un vēl citu personu mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopumā procesā figurē deviņas fiziskas un deviņas juridiskas personas. Tiesā oficiāli apstiprināja, ka ar mantu saistīto personu sarakstā figurē Andruss Petersons, Tīna Pētersone, Jurijs Šapurovs, Henri Treude, Aldis Upenieks, Jānis Vanks, Ilze Bērziņa, Alari Piperals un Santa Kola, kā arī juridiskas personas - "Wind One", "Firepower", "Pope VP1", "Arsenal", "Ošmaļi", "Ošmaļi Energy", "Arsenal Energy", "Winergy" un "Enercom Plus".

Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā nav iespējama. Procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskata tiesa. Lai arī šis process ir saistīts ar krimināllietu, tajā nav apsūdzēto personu.

Ceturtdien tiesa lietas izskatīšanu atlika līdz 15. oktobrim, jo ir nepieciešams iztulkot procesuālos dokumentus uz igauņu valodu, kā arī lietā būs nepieciešams tulks.

"Winergy" valdes loceklis Andris Linužs informēja, ka patlaban tiesā izskatāmajā procesā neviena "Winergy" esošā vai bijusī amatpersona nav sēdusies uz apsūdzēto sola un netiek apsūdzēta, kā arī nevar tikt notiesāta un sodīta. Tas, ka "Winergy" bijušās amatpersonas tiek aicinātas uz tiesu šādā procesā, nepadara tās par apsūdzētajiem, norādīja Linužs.

Kā paskaidroja prokuratūrā, procesa virzītājs šajā gadījumā ir Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Ar uzraugošā prokurora piekrišanu ENAP arī izdalījusi no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un sākusi attiecīgu procesu, lūdzot tiesu to izvērtēt.

Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis atturējās komentēt to, vai kriminālprocesā ir aizdomās turētie, taču apstiprināja, ka ENAP sadarbībā ar prokuratūru ir lūgusi tiesai atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu. Sadovskis neatklāja, kādas summas šajā procesā figurē. Viņš arī nekonkretizēja, kādi uzņēmumi un personas lietā ir iesaistītas.

LTV šogad 6. februārī vēstīja, ka ENAP piemērojusi aizdomās turētā statusu deviņām ar SIA "Winergy" saistītām personām. Policijā aizdomās turēto vārdus televīzijai neatklāja, taču LTV rīcībā esošā informācija liecināja, ka aizdomās turēto vidū varētu būt Andruss Petersons, Tīna Petersone, Alari Piperals, Ilze Bērziņa, Henri Treude un Jānis Vanks.
"Winergy" LTV pārmetumus noliedza un norādīja, ka tieši "Norvik banka" uzņēmumam radījusi zaudējumus, vienā brīdī prasot pilnībā atdot aizdevumu.

"Pieņemto [policijas] lēmumu neatzīstam. (..) Lai cik tas dīvaini neizklausītos, policija nevar paskaidrot, kas tad īsti ir noticis, kas ir aizdomu priekšmets. (..) Fakts, ka šajā kriminālprocesā nebija nekādas būtiskas virzības pusotra gada garumā, taču pēkšņi uzreiz pēc starptautiskās prasības iesniegšanas tika lielā steigā veiktas gan kratīšanas, gan piemēroti statusi, diezgan acīmredzami norāda uz valsts varas resursu nelietderīgu izmantošanu. Tiesībsargājošās iestādes, lobējot AS "Norvik banka" intereses, lai formāli attaisnotu savu pusotra gada garumā ilgstošo "Winergy" darbības faktisko paralizēšanu, tostarp piemērojot tiesību ierobežojumus pretēji Kriminālprocesa likuma normām un tā mērķim, izvēlējusies soļus, kas vēl ievērojamāk pasliktina valsts pozīcijas starptautiskajā tiesvedībā, kuru "Winergy" īpašnieks sācis pret Latvijas valsti," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Jau ziņots, ka Ventspils tiesa atzinusi "Winergy" 35 miljonu eiro darījumu ar Igaunijas sabiedrību "Firepower" par fiktīvu, informēja "Norvik banka", kura bija cēlusi prasību tiesā un lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu starp "Winergy" un "Firepower" noslēgto darījumu par ģeneratoru piegādi. Tāpat "Norvik banka" bija lūgusi tiesu dzēst visas ķīlas un hipotēkas, kas nostiprinātas par labu "Firepower". "Firepower" hipotēka pašlaik nostiprināta arī uz "Winergy" piederošo vēja parku. Bankas prasība apmierināta pilnā apmērā, informēja "Norvik banka". Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka patiesībā iesaistīto personu mērķis nebija tiesisks darījums, bet gan maldināt citas personas. Šo pušu nolūks bija izvairīties no saistībām pret "Norvik banku".

"Norvik banka" norādīja, ka Ventspils tiesas par fiktīvu atzītais darījums pirmo reizi tika uzrādīts "Winergy" izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa plānā, lai tādējādi nebūtu tiesiskās aizsardzības plāns jāsaskaņo ar "Winergy" lielāko kreditoru "Norvik banku". Lai gan pirkuma līgums starp "Winergy un "Firepower" paredzēja 13 ģeneratoru piegādi 35 miljonu eiro apmērā, kā nodrošinājumu šī darījuma izpildei "Winergy" ķīlā piešķīra vien "Renault" automašīnu.

Šī darījuma fiktīvo raksturu un iesaistīto pušu negodprātību jau iepriekš bija atzinušas gan Latgales priekšpilsētas tiesa, izskatot pirmo "Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, gan arī Augstākās tiesas Senāts un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, pārskatot otro "Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Ventspils tiesa bija pirmā, kura šo darījumu pēc bankas prasības pieteikuma vērtēja pēc būtības, uzklausot visu pušu pārstāvjus un pārbaudot iesniegtos pierādījumus.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka 2012. gadā "Winergy" un "Norvik banka" noslēdza trīs aizdevuma līgumus par kopējo summu apmēram 18,5 miljoni eiro, no kuriem atmaksāti 2,5 miljoni eiro.
Pašlaik starp "Winergy" un "Norvik banku" notiek vairākas tiesvedības.
"Winergy" īpašnieks Indreks Kuivaliks pērnruden sāka starptautiskās šķīrējtiesas procesu pret Latvijas valsti, prasot ne mazāk kā 51 miljona eiro kompensāciju. Kuivaliks prasa Latvijas valstij kompensāciju, jo uzskata, ka valsts pārkāpj Latvijas un Igaunijas valdību noslēgto līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!