Kā informēja Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā, prasības pieteikums ir saņemts 5.augustā un tagad tiesai ir septiņu dienu laikā ir jālemj par lietas ierosināšanu vai atteikumu to darīt.
Girss norādīja, ka pieprasītā summa 113 829 eiro apmērā veidota no zaudējumiem, kas radušies reģistrācijas atteikuma dēļ. Papildus kompensācijai biedrība pieprasa tomēr reģistrēt portālu "zarya.lv" kā masu informācijas līdzekli, lai tādējādi turpinātu tā attīstību.
Girss uzskata, ka portāla "potenciāls ir milzīgs" un tieši tādēļ tā darbība tiek traucēta, dažādos veidos iejaucoties administratīvajā procesā. Viņš pauda, ka reģistrācija līdz šim atteikta Drošības policijas atzinuma dēļ un "tā ir pirmā šāda cenzūras reize mūsdienu Latvijas mediju vēsturē". Girss uzsvēra, ka tādā pašā veidā patlaban tiek mēģināts slāpēt arī Krievijas mediju "Sputnik".
Kā ziņots, UR atteicis reģistrēt portālu "www.zarya.lv" kā masu informācijas līdzekli.
Kā reģistrācijas atteikuma iemesls norādīts, ka esot neskaidri formulēti portāla uzdevumi - neesot saprotams, uz kādu principu un starptautisko normu pamata un ar kādiem šo principu mehānismiem tiks veicināta krievu kopienas attīstība un aizsardzība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais UR lēmums. Tāpat neesot skaidra reģistrējamā masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze, jo portāla saturu veidos "notikumu apskati no Latvijas krievu kopienas interešu pozīcijas".
UR norādījis, ka, balstoties uz Drošības policijas (DP) vēstulē minēto, portāls jau tagad darbojas ar ievirzi - "īstenot Krievijas Federācijas politikas interešu pozīciju Latvijā, tādā veidā cenšoties tās pasniegt par Latvijas krievu kopienas interešu pozīcijām, kas savukārt norāda uz patiesajiem portāla mērķiem". Tāpat UR lēmumā uzsvēra, ka viens no portāla uzdevumiem, kā tas ir arī minēts portāla aprakstā, ir "noliegt jebkāda etniskā vai valodiskā pārākuma pieļaujamību Latvijas daudznacionālajā sabiedrībā". UR skaidroja, ka atbilstoši Satversmei, kā arī Valsts valodas likumam latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un ikviena cita valstī lietotā valoda ir uzskatāma par svešvalodu.
Portālā, kurš faktiski sācis darboties jau 16.martā, tiek piedāvātas ne tikai ziņas, bet arī to vērtējums no apvienības redzesloka, skaidroja Girss. Tomēr portāls darbosies kā platforma dažādiem viedokļiem. Girss sacīja, ka arī tad, ja ideoloģiskais pretinieks politiķis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) vēlēsies izteikties, viņam tiks dota tāda iespēja un publicēts viņa viedoklis bez iejaukšanās tekstā. Tam blakus, protams, būtu apvienības redzējums par sacīto, piebilda Girss. Portāla galvenais redaktors ir Osipovs, bet viņa vietnieki ir Girss un Vitālijs Rudņevs. Satura veidošanā piedalās arī pieaicināti autori.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
