Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma apturēt tiesvedību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieces Ilzes Dravenieces prasībā pret KNAB par morālo kaitējuma atlīdzināšanu 30 tūkstošu eiro apmērā, kā arī par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu pēc Dravenieces atjaunošanas darbā, pastāstīja tiesas pārstāve Oksana Hvostova.
Hvostova arī pastāstīja, ka tiesa 18. jūnijā pieņēma lēmumu apvienot vienā lietvedībā, gan Dravenieces augstāk norādīto prasību, gan KNAB prasību pret Dravenieci par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, piešķirot lietām kopīgu numuru.
Tāpat tiesas pārstāve skaidroja, ka tiesas sēdē otrdien Dravenieces advokāte - Ilona Jirgena - pieteica lūgumu par tiesvedības apturēšanu lietā līdz brīdim, kad nolēmumi citās Dravenieces tiesvedībās stāsies likumīgā spēkā. KNAB šo lūgumu atbalstīja.
Tiesas otrdien pieņemtais lēmums pārsūdzams desmit dienu laikā, piebilda Hvostova.
Jirgena otrdien norādīja, ka šāds lūgums tiesai pieteikts, ņemot vērā, ka "tur ir dažas procesuālās darbības, kamēr citās lietās stājas spēkā nolēmumi."
Savukāt KNAB pārstāve Laura Dūša skaidroja, ka ar KNAB priekšnieka pērnā gada 3. septembra un pērnā gada 16. septembra rīkojumiem, pērnā gada 31. oktobrī izdarītas izmaiņas KNAB struktūrā, darbinieku (štatu) sarakstā un amatu sarakstā. Tāpat tika likvidēta Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas amata vieta, kuru līdz atbrīvošanai no amata ieņēma Draveniece.
Pastāvot šādiem apstākļiem Rīgas apgabaltiesas 2014. gada 29. decembra spriedumu Dravenieci atjaunoja nevis konkrētā amatā, bet darbā KNAB. "Izpildot minēto spriedumu, Birojs [KNAB] ar 2015. gada 18. marta vēstuli Dravenieci informēja par Birojā [KNAB] vakantajiem 6 (sešiem) amatiem, aicinot izvērtēt norādītos vakantos amatus un informēt, kurā no amatiem viņa piekrīt turpināt darba tiesiskās attiecības. Draveniece nepiekrita piedāvātajiem darba līguma grozījumiem," skaidroja Dūša.
Savukārt KNAB arodbiedrība nepiekrita, ka KNAB izbeidz darba tiesiskās attiecības ar Dravenieci, ja viņa nepiekrīt piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. "Ievērojot, ka šādā gadījumā darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas tikai ar tiesas spriedumu, Birojs cēla prasību tiesā pret Dravenieci par darba tiesisko attiecību izbeigšanu," pastāstīja KNAB pārstāve.
Tāpat Dūša atzīmēja,"ņemot vērā minēto, Birojs [KNAB] neatzīst Dravenieces prasību par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, jo faktiski darba tiesiskās attiecības ar Prasītāju vēl nav izbeigtas."
Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts 4.septembrī rakstveida procesā skatīs KNAB darbinieces Dravenieces prasību pret KNAB par par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu amatā, darba samaksas piedziņu, nokavētā prasības termiņa atjaunošanu.
Rīgas apgabaltiesa pērn 29. decembrī pasludināja spriedumu, ar kuru apmierināja Dravenieces prasību pret KNAB par disciplinārsoda atcelšanu, ieturētās naudas summas piedziņu, par rīkojuma par sodīšanu un atbrīvošanu no ieņemamā amata atcelšanu, atjaunošanu amatā, darba samaksas un vidējās izpeļņas piedziņu.
Tiesa nosprieda atcelt piemēroto disciplinārsodu – mēnešalgas samazināšanu par 20% uz vienu gadu, un atcelt KNAB priekšnieka 2013. gada 19. septembra rīkojumu par Dravenieces atbrīvošanu no ieņemamā amata.
Tāpat tiesa nosprieda atjaunot prasītāju amatā KNAB. Kā arī piedzīt no KNAB par labu prasītājai ieturēto darba algu 141,11 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas, vidējo izpeļņu par laiku no 2013. gada 19. septembra līdz 2014. gada 29. decembrim 24 tūkstošu eiro apmērā, ieturot likumā paredzētos nodokļus.
Tiesa atzina Draveniecei tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% no piedzītās summas. Tiesa nosprieda piedzīt no KNAB par labu valstij valsts nodevu 2407 eiro apmērā un par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12 eiro apmērā.
Tiesa arī noteica nekavējošu sprieduma izpildi daļā par atjaunošanu amatā un darba algas 1000 eiro apmērā piedziņu.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa 27. janvārī pieņēma sagatavoja papildspriedumu, nospriežot, ka KNAB par labu Draveniecei ir jāsamaksā arī viens tūkstotis eiro par tiesāšanas izdevumiem.
Jirgena iepriekš atzīmēja, ka tiesas sēdē tika izskatīs jautājums par papildsprieduma taisīšanu, ņemot vērā, ka Rīgas apgabaltiesa pērnā gada 29. janvārī sprieduma lemjošajā daļā bija aizmirsusi iekļaut norādi par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem viena tūktoša eiro apmērā.