Klusums un farss - Lembergs, Šķēle, Koziols un citi par jauno pavērsienu oligarhu lietā  (133)

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") norādīja, ka viņam nekādu ziņu nav un pēdējo reizi saistībā ar šo lietu KNAB viņš bijis 2011.gada vasarā. Pēc tam četrus gadus ir bijis klusums.

Uzņēmējs Andris Šķēle KNAB lūgumā parlamentam par Šlesera kratīšanu nebija minēts, taču birojs toreiz veica kratīšanu Šķēles ģimenei piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) telpās. Šķēle aģentūrai LETA atzina, ka no KNAB puses vairāk nekā četru gadu laikā nav traucēts "šo jautājumu sakarā".

SIA "Rīgas tirdzniecības osta" vadītājs Ralfs Kļaviņš norādīja, ka viņš ir atvaļinājumā un par aktualitātēm neko nezinot, un arī komentēt neko nevēloties, turklāt pēdējā laikā viņam nekāds statuss neesot piemērots.

Arī ar Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju Viesturu Silenieku KNAB nav sazinājies un viņš nav informēts, ka viņam būtu piemērots kāds statuss.

Runīgāks bija uzņēmējs Viesturs Koziols, taču arī viņš nav informēts ne par kādām izmaiņām, turklāt, lai KNAB varētu veikt kratīšanas gan dzīves, gan darbavietā, birojam vajadzēja pasludināt Koziolu par personu, pret kuru ir sākts kriminālprocess. "Neesmu ar viņiem komunicējis un viņi ar mani arī ne jau trīs gadus. Neko nezinu par sava statusa izmaiņām," norādīja uzņēmējs.

Komentējot Šlesera paziņojumu, Koziols pauda, ka viss patlaban notiekošais saistībā ar politiķi tā dēvētajā oligarhu lietā ir farss, kas savulaik iesākts eksprezidenta Valda Zatlera interesēs.

"Tas viss ir farss, kas sākās pirms četriem gadiem ar safabricētiem apvainojumiem gan Šleseram, gan arī man. Nevienā no maniem uzņēmumiem Šleseram nav bijušas akciju daļas. Nekādu līgumattiecību vai darījumu mums abiem nav, līdz ar to - lai kā arī kāds meklētu - nevar atrast to, kā vispār nav," sacīja Koziols.

Viņaprāt, "safabricētā lieta" sākusies jau ātrāk nekā pirms četriem gadiem, kad KNAB saistībā ar oligarhu lietu veica kratīšanu Koziola kā toreizējā AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieka kabinetā.

"Kratīšana toreiz tika veikta ne tikai kabinetā, bet arī manās mājās, un nekā citādi kā par sacerējumiem KNAB ziņojumu nevaru nosaukt. Turklāt skaidrs, ka šī safabricētā lieta aizsākusies vēl ātrāk, pirms gadiem septiņiem, viena cilvēka interesēs. Cik gan nodokļu maksātāju naudas ir iztērēts būtībā viena cilvēka - toreizējā prezidenta Zatlera - varas ambīciju dēļ," sacīja uzņēmējs.

Rīgas vicemērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) apgalvoja, ka KNAB pret viņu procesu ir izbeidzis. Pēc Amerika teiktā, KNAB lietas, kas saistītas ar viņu, ir izbeigtas, jo nav apstiprinājušies iespējamie noziedzīgie darījumi, kuros viņš būtu iesaistīts. Par to Ameriks KNAB otrdien bija saņēmis attiecīgu dokumentu.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2011.gada pavasarī parlamentā iesniegtajiem dokumentiem, kas nonāca arī aģentūras LETA un daudzu citu mediju rīcībā, izriet, ka biroja rīcībā esošie 20. maijā sāktā kriminālprocesa materiāli liecina, ka toreizējais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis toreizējam aviokompānijas "airBaltic" vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai Rīgas reklamēšanas biroja "Live Riga" finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos.

KNAB uzskatīja, ka Fliks ļaunprātīgi izmantojis savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli un izpildījis Šlesera norādījumus - "airBaltic" vārdā noslēdzis fiktīvus līgumus par reklāmas izvietošanu ar masu mediju īpašnieku uzņēmumiem un pārskaitījis tiem vismaz 100 000 latu (142 287 eiro).

Tāpat kriminālprocesā esošie materiāli saturot ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO), SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" un SIA "Abi krasti". Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos.

KNAB uzskatīja, ka 2010. gada oktobra pirmajā pusē, kad Šlesers tika ievēlēts par Saeimas deputātu un vairs nevarēja saglabāt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš izplānojis un veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju kļūtu viņa partijas biedrs, tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tādējādi Šleseram esot bijusi iespēja saglabāt ietekmi uz Rīgas brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem, kas skar viņam slēpti piederošos uzņēmumus.

RTO kapitāla daļas patlaban pastarpināti pieder Šveicē reģistrētajam uzņēmumam "Zein Holding AG". Tajā pašā laikā Šlesers esot saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies šī uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, liecinot kriminālprocesa materiāli.

No kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet, ka Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinājušies un to atbalstījuši gan AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols, gan RTO pastarpināts līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, gan arī Koziola uzticības persona - juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

KNAB uzskata, ka pēc tam, kad Šlesers atstājis Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, radusies izdevība viņam RTO slēpti piederošās kapitāldaļas oficiāli noformēt uz viņam pilnībā piederošās SIA "Avadel" vārda, jo tobrīd Šlesers vairs nebija persona, kura pieņēma lēmumus attiecībā uz šo uzņēmumu un divus gadus pēc amata atstāšanas interešu konflikta situācija izbeidzas.

Šim nolūkam Šlesers kopš 2010. gada februāra, iesaistot uzticības personu Ivaru Gulbi, Koziolu, Kļaviņu un Tormudu Stenu Johansenu, aktīvi plānojis un organizējis shēmu, kuru īstenojot, Šveicē reģistrētais uzņēmums "Zein Holding AG", kam savukārt pastarpināti pieder 36% RTO kapitāldaļu, nonāktu Šlesera firmas "Avadel" īpašumā, uzskatīja KNAB izmeklētāji.

Lai nodrošinātu Amerika iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, Šlesers esot vērsies pie Ventspils mēra Aivara Lemberga pēc atbalsta no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Rīgas brīvostas valdē Viestura Silenieka, uzskata KNAB. 2010. gada oktobra sākumā tikusi panākta vienošanās, ka pēc tam, kad Šlesers būs atkāpies no Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amata, Silenieks valdes sēdē balsos par Amerika iecelšanu šajā amatā. Par to pretī Šleseram bijis jānodrošina, lai Rīgas brīvosta noslēgtu līgumu ar "Neatkarīgās Rīta Avīzes" izdevēju SIA "Mediju nams" par brīvostas reklāmas izvietošanu "Mediju namam" piederošajos preses izdevumos, uzskata izmeklētāji.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011. gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas un tiesiskais statuss piemērots 11 personām. KNAB veicis kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notikušas arī laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" izdevēja SIA "Mediju nams" telpās, kā arī toreizējā AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.