Tirdzniecības centrā "Origo" esošās grāmatnīcas "Polaris" plauktos parādījušās dažādas grāmatas par Jaunkrievijas vēsturi un karu Ukrainā. Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) eksperts grāmatnīcas plauktos nonākušo literatūru vērtē kā hibrīdkara elementu, savukārt Drošības policija lasītājus aicina izvērtēt grāmatu saturu, jo likums vēršanos pret šādu grāmatu izplatīšanu neparedz.
"Protams, tas ir viens no hibrīdkara elementiem. Īpaši izmantojot Otrā pasaules kara faktu, runājot par nacismu un fašismu," skaidroja APPC valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Viņš gan norādīja, ka Latvijā ir brīva informācijas plūsma un cenzūra ir aizliegta, taču pastāv "nopietnas bažas, ja šāda masveida literatūras ienākšana turpināsies". Lerhis uzsver, ka situācijas jāvērtē kompetentiem ekspertiem valstiskā līmenī.
"Varbūt aizliegt nevajag, jo tad mēs nezinātu, ko viņi ko raksta, bet tagad zinām, ko domā, ko raksta," sprieda APPC valdes priekšsēdētājs.
Kā portālam "Delfi" pastāstīja Drošības policijā, pēdējā laikā Krievijā tiek izdots liels skaits propagandas grāmatu. Drošības policija pievērš uzmanību šādas literatūras nonākšanai Latvijas grāmatnīcu plauktos, taču spēkā esošie normatīvie akti neparedz vēršanos pret šāda satura grāmatām.
Vienlaikus, pastāvot nopietnām bažām, ka šādu grāmatu patiesais mērķis ir nostiprināt Krievijas politikas un vēstures interpretācijai simpatizējošu pozīciju, Drošības policija aicina Latvijas iedzīvotājus izvērtēt katras konkrētās grāmatas saturu, norādīja drošību sargājošā iestāde.
Grāmatas veikala plauktā pamanījis aculiecinieks Viesturs, kurš atminas, ka vēl nesen tādas tur netika ievērojis: "Parasti šajā grāmatnīca plauktā bija gan krievu autoru, gan tulkoti darbi par 20. gadsimta vēsturi. Protams, starp tiem bija arī daudz prokrieviskas propagandas, bet kopumā nekā īpaši kaitīga. Liels bija mans pārsteigums, kad svētdien ieraudzīju jauno plaukta saturu – lielā ātrumā "saceptas" grāmatas par tā saukto Jaunkrieviju un ļaunajiem, fašistiskajiem ukraiņiem. Acīmredzot Latvijā pēc tām ir liels pieprasījums, ja jau to grāmatu te ir tik daudz."
Grāmatnīcas "Polaris" pārstāvji no komentāriem atteicās.
Lerhis uzsver, ka visas grāmatas nav iespējams mērīt ar vienu mērauklu, jo daudzo publicistikas un propagandas tipa grāmatu vidū ir arī vērā ņemamu un ievērojamu pētnieku sarakstīti darbi, taču nereti lielā daļā grāmatu trūkst atsauces uz avotiem un informācijas par to, kur autors guvis datus.
"Ir interesanti, ka viens otrs autors darbojas ļoti ražīgi – viena, divas grāmatas gadā. Nevaru apgalvot, ka to nevar izdarīt. Zinu, cik laika prasa kvalitatīvs pētījums – vismaz pāris gadus – bet ir, kas raksta vienu līdz divas grāmatas gadā," pastāstīja Lerhis, piebilstot, ka nereti grāmatās publicēta Krievijas versija par, piemēram, Krimas vēsturi, un šī versija ir krietni atšķirīga no Ukrainas versijas, proti, tā attaisno Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
