Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vēstules saņemšanas Liepājas pilsētas pašvaldība ierosinās disciplinārlietu, lai izvērtētu Liepājas bāriņtiesas rīcību un bāriņtiesas locekļu atbildību darbā ar ģimeni, kuras aizbildnībā nodotā meitene cieta no divu vīriešu - tēvs un dēla - netiklajām darbībām.
Kā informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, Liepājas pašvaldība izvērtēs Liepājas bāriņtiesas rīcību un bāriņtiesas locekļu atbildību, lemjot par aizbildnības nodibināšanu meitenei, kā arī uzraudzību un interešu un tiesību pārstāvību.
Liepājas pašvaldība ir iepazinusies ar šodien saņemto VBTAI vēstuli un sagatavojusi rīkojumu par disciplinārās pārbaudes ierosināšanu. Lai izvērtētu bāriņtiesas locekļu rīcību šajā lietā, ar Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska (Liepājas partija) rīkojumu tiks izveidota komisija, kurā bez pašvaldības pārstāvjiem tiks aicināti eksperti no kompetentajām iestādēm - Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, VBTAI, kā arī par nozari atbildīgās Labklājības ministrijas.
Ar Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāju Taigu Ziemeli otrdien neizdevās sazināties.
Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras locekļus apstiprina ar domes lēmumu, savukārt uzraudzību un metodisko palīdzību veic VBTAI.
Kā ziņots, Liepājas pilsētas bāriņtiesai no dažādiem avotiem bijis zināms, ka ģimenē, kurā dzīvoja meitenīte, kuru seksuāli aizskāra divas personas - tēvs un dēls, nebija labvēlīgi apstākļi bērnam, pastāstīja VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko.
Viņa stāstīja, ka VBTAI Liepājas pilsētas bāriņtiesas atbildību tā dēvētajā Liepājas pedofilu lietā ir izvērtējusi un vakar, 17.augustā, nosūtījusi vēstuli ar secinājumiem un savu redzējumu Liepājas pilsētas domei, kā arī pašai bāriņtiesai.
"Jāsaka, ka bāriņtiesas atbildība ir no sākta gala šajā lietā," skaidroja Gluščenko un norādīja, ka, pirmkārt, vērtējot konkrētās personas, šajā gadījumā meitenītes vecmāmiņas, piemērotību kļūt par aizbildni, visa pieejamā informācija nav godprātīgi izvērtēta. "Nav izprasīta visa informācija, kurai bija jābūt," uzsvēra departamenta direktore.
Viņa sacīja, ka Liepājas pilsētas bāriņtiesai bijis pieejams psihologa atzinums par bērna vecmāmiņu, kurā teikts, ka personai "nepieciešama kontrole". Šādā situācijā bāriņtiesai bija jāprecizē, kas ir riska faktori, kuri norāda, ka ģimene ir jākontrolē, un kādos virzienos jākontrolē. "Jo aiziet uz mājām vizītē neko nenozīmē, jāskatās, kādos virzienos jāpārbauda," skaidroja Gluščenko.
Tāpat, dibinot aizbildnību, nav vērtētas ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, "kas arī ir būtiski", stāstīja departamenta direktore. No lietas materiāliem iespējams secināt, ka bāriņtiesai bija informācija par pastiprinātu alkohola lietošanu šajā ģimenē, bet arī tas ne vienmēr ticis ņemts vērā, stāstīja Gluščenko.
Arī veicot dzīves apstākļu pārbaudi šajā ģimenē, ir bijuši gadījumi, kad ģimenes locekļiem konstatēts alkohola reibums. Gluščenko minēja gadījumu, kad policija uz ielas alkohola reibumā aizturējusi vienu no pieaugušajiem kopā ar meitenīti. Tomēr, aizvedot bērnu uz mājām, policisti secinājuši, ka arī pārējie ģimenes locekļi atrodas alkohola reibumā, tāpēc policijai nācies bērnu atstāt citu personu uzraudzībā.
VBTAI departamenta direktore arī norādīja, ka Liepājas pilsētas bāriņtiesas darbu sākotnēji apgrūtinājis arī bērna pārlieku mazais vecums un "logopēdiskās grūtības", tomēr, bērnam pieaugot, ir parādījusies iespēja veidot sarunu ar bērnu un nepieciešamo informāciju iegūt.
Tāpat informācija par bērna psiholoģisko stāvokli bijusi pieejama 2013. gada psihologa atzinumā, stāstīja Gluščenko un piebilda, ka "šī informācija nav izvērtēta atbilstoši bērna labākajām interesēm".
Vaicāta, kas notiks tālāk, Gluščenko stāstīja, ka izvērtēt bāriņtiesas darbu ir Liepājas pilsētas pašvaldības atbildība. To, vai tiks vērtēts bāriņtiesas priekšsēdētājs vai cilvēks, kurš strādājis ar konkrēto lietu, izlems pašvaldība.
Jau ziņots, ka Liepājas tiesa par mazgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu vainīgos - kādu 48 gadus vecu vīrieti un viņa 22 gadus veco dēlu - nolēma sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Šis spriedums izpelnījās sabiedrības daļas nosodījumu.
Pēc Liepājas bāriņtiesas stāstītā, meitenīti seksuāli izmantojuši divi viņas radinieki. Vienam no viņiem esot noteikta invaliditāte. Cietušo meiteni ar apsūdzētajiem vīriešiem nesaista asins radniecība, bet meitene bija nodota aizbildniecībā vecmāmiņai - vecākā apsūdzētā vīrieša sievai.