Augusta beigās plašas sabiedrības neizpratni raisīja fakts, ka tā dēvētais Imantas pedofils ir ticis aizturēts jau martā, bet palaists brīvībā. Toreiz policijas priekšnieks Ints Ķuzis skaidroja, ka DNS noteikšana un salīdzināšana nav ātrs process, norādot gan uz tehniskās kapacitātes, gan darba roku trūkumu ekspertīžu nodaļā. Portāls "Delfi" ielūkojās tajā, kā norit šīs nodaļas darbs un kāda ir DNS noteicēju ikdiena.
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļā strādā deviņi cilvēki, kuri no visiem procesa virzītājiem saņem lietiskos pierādījumus, lai atrastu uz tiem pēdas, kas palīdzētu identificēt iespējamos noziedzniekus.
DNS ekspertīžu nodaļas vadītāja Olga Bergere norāda, ka paralēli krimināllietās izņemto pierādījumu DNS ekspertīzēm nodaļa strādā arī ar cilvēku biloloģiskā materiāla paraugiem, kas paņemti aizdomās turamiem vai jau sodītiem cilvēkiem. Šie DNS tiek ievadīti vienotajā datubāzē, ko savā darbā izmanto gan atbildīgās iestādes Latvijā, gan deviņu valstu ārzemju kolēģi – katru rītu rezultāti tiek pārsūtīti, lai tos varētu iekļaut arī datubāzēs starptautiskai salīdzināšanai.
Nodaļa ir izvietota telpā, kuras platība varētu būt pielīdzināma vienam trīsistabu dzīvoklim. Bez deviņām tur esošajām ekspertu darba vietām tur izvietots arī nepieciešamais inventārs, tāpēc, diviem cilvēkiem pārvietojoties pa taisno eju cauri visai nodaļai, katram jāpieplok pie savas "sienas".
DNS ieguves un rezultātu salīdzināšanas process plašākai sabiedrībai parasti iet secen, jo tā tiek informēta vien par kāda kriminālprocesa virzību, taču nereti tieši DNS sakritībā balstās "visa lieta un valsts apsūdzība", laboratorijas telpā žurnālistiem skaidro nodaļas vadītāja Bergere.
Eksperti var vienā krimināllietā saņemt vairākus desmitus maisu lietisko pierādījumu, kas viņiem jāapstrādā. Lietiskie pierādījumi tiek izņemti gan krimināllietās par "pannas zādzībām", gan par miesas bojājumu nodarīšanu un slepkavībām. Bergere norāda, ka slepkavības un citi smagi noziegumi ir prioritāri, tāpēc pierādījumi šajās lietās "rindā" apiet zādzības un mazāk smagus noziegumus, taču ekspertīžu skaits no tā mazāks nepaliek. Tie ir gan apģērba gabali, gan dažādi sadzīves priekšmeti, piemēram, salvetes un darbarīki, uz kuriem eksperti apskates laikā meklē cilvēku bioloģiskos paraugus – asinis, siekalas, spermu, kaulus un muskuļaudus, kā arī matus.
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja priekšniece Līga Peisniece žurnālistiem atzīst, ka patlaban rindā gaida aptuveni 2000 ekspertīzes, bet katru gadu to skaits palielinās. Viņa norāda, ka gan telpu, proti, šaurības dēļ, gan inventāra trūkuma dēļ patlaban vienu DNS ekspertīzi laboratorijā var vienlaicīgi veikt tikai viens eksperts.
Tajā laikā pārējie astoņi cilvēki dara citus darbus, piemēram, raksta ekspertīžu slēdzienus vai pēta pierādījumus. Peisniece skaidro, ka "DNS ekspertīzes pievienotā vērtība un pieprasījumu skaits ir liels, jo nereti uz tās balstās visa apsūdzība". Turklāt ikviens procesa virzītājs Latvijā var noteikt ekspertīzes nepieciešamību – vai tā būtu zādzība vai slepkavība. Tāpat Peisniece skaidro, ka pat gadījumā, ja nodaļā tiktu pieņemti papildus cilvēki, tos mazo telpu dēļ nebūtu kur izvietot.
Viņa arī norāda, ka nākamgad plānots izmantot valsts un Eiropas iekšējās drošības fonda finansējumu, lai iegādātos papildu DNS analīžu tehniku. Patlaban nodaļā ir tikai viena ierīce, kas pašā pēdējā posmā ekspertiem dod cilvēka DNS formulu, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu personas identitāti. Vienā reizē ekspertīžu aparāts var analizēt 96 DNS paraugus, kas aizņem vairākas stundas. Kamēr tas analizē paraugus, tikmēr ekspertiem jādara kaut kas cits. Viena aparāta izmaksas ir aptuveni 350 000 eiro.
Tāpat Peisniece skaidro, ka jaunu darbinieku pieņemšana darbā uzreiz arī nenozīmētu ātrāku ekspertīžu veikšanu, jo jaunie eksperti ir jāapmāca. "Paiet aptuveni gads kamēr viņiem var ļaut veikt ekspertīzes. Dažreiz tie ir pat divi gadi apmācībās," skaidro biroja vadītāja. Arī Bergere sarunā uzsver, ka apmācības norit ļoti rūpīgi, jo tieši "ekspertu slēdzienā balstās apsūdzības par kādas personas vainu".
Abas policijas darbinieces norāda, ka ekspertīzes process un nereti arī izmaksas ir atkarīgas no lietisko pierādījumu un bioloģiskā materiāla kvalitātes un daudzuma. Piemēram, no asinīm iegūt DNS formulu, ja tās ir pietiekošā daudzumā, ir vieglāk un ātrāk nekā tad, ja to ir maz vai tās ir "bojātas", iespējamam noziedzniekam mēģinot tās likvidēt ar dažādiem ķīmiskajiem līdzekļiem. Tajos gadījumos, kad bioloģiskā materiāla ir maz, ekspertiem nākas izmantot papildus dažādus ķīmiskos reaktīvus, lai iegūtu derīgu paraugu salīdzināšanai un varētu to pavairot.
"Delfi" jau ziņoja, ka martā tā dēvētais Imantas pedofils bijis aizturēts par sīku zādzību kādā lielveikalā. Toreiz policijai nav bijis pamata uzskatīt, ka iespējamais zaglis ir saistīts ar smagajiem noziegumiem, kas pastrādāti pret mazgadīgajām meitenēm Rīgas mikrorajonos.
Valsts policijas priekšnieks Ķuzis iepriekš skaidroja, ka martā likumsargi zaglim paņēmuši DNS paraugu, bet, tā kā policijas darbiniekiem neesot bijis pamata domāt, ka aizturētais zaglis vainojams arī vismaz trīs smagu dzimumnoziegumu pastrādāšanā pret kopumā četrām mazgadīgām meitenēm, tas iestājies "rindā" uz analīzi un ievadīšanu sistēmā.
Arī Ekspertīžu biroja priekšniece Peisniece žurnālistiem sacīja, ka "pats traģiskākais, kad no kādas aizturētas personas paņemam DNS paraugus un viņa tiek atbrīvota, jo vēl nav pamata viņu aizturēt. Un laikā līdz izmeklēšanas beigām tā persona pagūst pastrādāt vēl kādu noziegumu". Līdzīgi bijis arī ar Imantas pedofila gadījumu.
Otrdien, 8.septembrī, Peisniece atzina, ka tas bijis gadījums, kad agri vai vēlu paraugs būtu ievadīts datubāzē un noteikta sakritība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
