Prokurors tā dēvētajā "Oligarhu lietā" lēmis izbeigt kriminālprocesu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un politiķi Aināru Šleseru daļā par tirgošanos ar ietekmi, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par pierādītām uzskatītās abu personu darbības neveido šo noziedzīgā nodarījuma sastāvu, portālu "Delfi" informēja Ģenerālprokuratūrā.
Prokurors Māris Leja lēmis atcelt KNAB lēmumu par krimināllietas materiālu nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai un to nosūtīt atpakaļ birojam izmeklēšanas turpināšanai.
Leja izvērtējis KNAB izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām un pieņēmis lēmumus izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu un daļā pret Aināru Šleseru. Prokurors norādījis, ka abu personu darbībās nav Krimināllikuma 326.1panta 1. un 2. daļā paredzētā noziedzīgā sastāva. Proti, prokurors paudis, ka darbības, kas uzskatāmas par pierādītām, neveido šo noziedzīgo nodarījumu sastāvus.
Saskaņā ar KNAB izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010. gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš (Šlesers) panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA "Mediju Nams", skaidro prokuratūra.
Šlesers par to ir lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku un Vides ministrijas pārstāvi Viesturu Silenieku. Lembergam būtu bijis jāpanāk, ka Rīgas brīvostas priekšsēdētāja vietnieks 2010. gada 7. oktobra valdes sēdē nobalso par Amerika iecelšanu valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Aivars Lembergs bija pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.
Krimināllikuma 3261.panta 1. daļā paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu, norāda prokuratūra.
Izmeklēšanā nav gūti pierādījumi tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, kā arī tam, ka par šo prettiesisko Silinieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera. Līdz ar to Lembergs nav izdarījis Krimināllikuma 3261.panta 2. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Izmeklēšanā izsmeltas citu pierādījumu iegūšanas iespējas, ar kurām būtu iespējams pamatot izmeklētāja pieņēmumu. Līdz ar to nav pamata kriminālprocesa nodošanai izmeklēšanas turpināšanai šajā daļā, bet kriminālprocess izbeidzams, norādījis prokurors Leja.
Kriminālprocesā pārējā daļā - par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 219. panta 2. daļā un 326. panta 2. daļā - pieņemts lēmums krimināllietu nosūtīt atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai. Šo lēmumu prokurors pamatojis ar to, ka patlaban nav pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402. pantu personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā, un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina. Prokurora ieskatā patlaban iegūto pierādījumu kopums nerada šādu pārliecību, tāpēc iegūstami papildus pierādījumi. Lēmumā par krimināllietas atgriešanu birojam izmeklēšanas turpināšanai norādītas izmeklēšanas darbības, kas veicamas, un apstākļi, kas noskaidrojami turpmākā izmeklēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
