'Ludzas zeme' žurnālistei par publikācijām par kontrabandu Latgalē draud cietums  (132)

Par kontrabandas organizēšanas veidiem Latgalē laikrakstam "Ludzas zeme" pērnā gada nogalē intervijā savu versiju klāstījis kontrabandā apsūdzētais kārsavieties Raitis Kononovs. Vienā no publikācijām apgalvots, ka viņa krimināllietā valsts apsūdzību uzturējušās Rēzeknes prokurores Natālijas Gromas māsa ir precējusies ar Kononova biznesa partneri.

Žurnāliste Anita Daukšte raidījumam apgalvojusi, ka šos faktus centusies pārbaudīt, nesaņemot atbildes. Savukārt prokurore, kas vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs, šajā un citās publikācijās pausto uzskata par apmelojumu. Tāpēc viņa vērsusies ar iesniegumu policijā, lūdzot vērtēt iespējamo nozieguma sastāvu pēc Krimināllikuma 157. panta 2. daļas - par apmelošanu masu informācijas līdzekļos. Risināt konfliktu civiltiesiskā kārtībā viņa nevēlas.

"Kad es mēģināju noskaidrot pretējās puses viedokli - noskaidrot viņas tiešā priekšnieka Sorokina viedokli, es devos pie viņa. Viņš negāja uz kontaktu, vienīgais ko viņš neformālā sarunā apliecināja - jā, ir Gromas māsas vīrs, bet nav radinieks. Īsās sarunas beigās viņš izteicās, ka man jāpadomā par sevi. Kad es jautāju, vai viņš man draud, tad viņš neko neteica," stāsta Anita Daukšte, atzīstot - ar pašu Natāliju Gromu satitkies neizdevās, kaut mēģināts divas reizes.

Žurnāliste publikācijās runājusi apgalvojuma formā, norāda raidījums.

Prokurore savu nostāju "Panorāmai" skaidrojusi ar to, ka "žurnālistiem jāievēro likuma Par presi un masu informācijas līdzekļiem likuma prasības, proti, žurnālistam ir tiesības publicēt pārbaudītu un patiesu informāciju". Prokurore uzsvērusi, ka pirms materiālu publicēšanas viņas viedoklis nav prasīts.
"Ja žurnālists to neievēro, tas atbilst noziedzīga nodarījuma pazīmēm. Kāds būs rezultāts, to parādīs laiks un izmeklēšana," paudusi Groma. Taču to, kas tieši rakstos bijis melīgs, prokurore komentēt nav vēlējusies.

Kā vēstī raidījums, arī žurnālistei nav skaidrs, kas prokurorei publikācijās liecies melīgs. "Es izmantoju tiesības nesniegt liecības, viņai astoņās vai deviņās epizodēs bija pretenzijas, bet es nevarēju ar tām iepazīties. Kas mani izbrīna, ka šo lietu skata Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļa," raidījumam norādījusi Daukšte.

Laikraksta galvenā redaktore un izdevēja Laima Linuža paudusi viedokli, ka notiekošais ir vārda brīvības ierobežošana, taču ir pārliecināta, ka "kriminālprocess beigsies mums par labu". Pēc viņas teiktā prokurores rīcība ir iebiedēšanas mehānisms.

Pēc iesnieguma policijā laikraksts atkārtoti centies sazināties un prasīt prokurores viedokli, bet viņa ar "Ludzas Zemi" atteikusies runāt, raidījumam sacījusi galvenā redaktore. Savukārt Daukšti sāktajā kriminālprocesā konsultējis Kononova advokāts. Savu saistību ar šo pakalpojumu finansēšanu pats Kononovs gan noliedz, vēstī raidījums.

Laikraksta galvenā redaktore šādu praksi neuzskata par mediju ētikas pārkāpumu, par ko pretējās domās ir mediju eksperti. Paula Stradiņa universitātes pasniedzēja Anda Rožukalne to komentējusi kā "absolūti slidenu ceļu". "Lai kāda būtu vienošanās, pieņemt tādu dāvanu kā advokāta pakalpojumi no sava informācijas avota, kas ir absolūti nepieļaujami, jo jebkurai dāvanai ir bijis pretī pakalpojums vai arī tiks saņemts. Par žurnālistes aizstāvību būtu jārūpējas redakcijai," norādījusi Rožukalne.