Ģenerālprokurors rosina bargākus sodus satiksmes drošības apdraudētājiem  (99)

Ģenerālprokurors intervijā aģentūrai LETA atzina, ka dzīve sen pierādījusi, ka soda bargums neietekmē noziegumu skaitu, lai gan adekvātai reakcijai gan jāseko, jo Latvija ir pirmajā vietā ES bojāgājušo cilvēku skaita ziņā.

Vienu brīdi satiksmes drošības jomā bija ievērojami uzlabojumi un speciālisti atzina, ka tas lielā mērā ir pārvietojamo fotoradaru nopelns, jo cilvēki nebrauca tik pārgalvīgi. Šobrīd šī funkcija ir pārlikta uz policijas ekipāžām, taču, neraugoties uz policijas pūliņiem un tūkstošiem sodīto autovadītāju, situācija nemainās.

"Acīmredzot vaina meklējama kur citur. Ir jāmaina sodu politika tādā nozīmē, ka cilvēkiem, kuri pastiprināti apdraud ceļu satiksmes drošību, tiek piešķirts lielāks skaits soda punktu un ātrāk atņemtas tiesības vadīt transportlīdzekli, kā arī biežāk uzdots apmeklēt obligātos kursus. Jāveido ietekmēšanas līdzekļi, kas apgrūtinātu dzīvi," norāda ģenerālprokurors.

Kalnmeiers pieļauj, ka turīgam cilvēkam nav problēmu samaksāt naudas sodu un viņš turpina piedalīties ceļu satiksmē, pārkāpjot noteikumus, taču, ja tiktu piemēroti papildu pienākumi, tad acīmredzot arī šis turīgais cilvēks padomātu.

Ģenerālprokurors nenoliedz, ka ir pieaudzis transportlīdzekļu skaits, ceļa infrastruktūra nav ideāla, taču viņš kā autovadītājs uz ceļiem redzot pārgalvīgu un bezatbildīgu braukšanu. Policijas resursi šobrīd ir ierobežoti, un uz katru kilometru policistu izvietot nevar, bet fotoradaru ieviešana pilnā apmērā šobrīd dažādu iemeslu dēļ kavējas.

Runājot par dzērājšoferiem, Kalnmeiers norāda, ka to skaits joprojām ir liels, neraugoties uz soda bargumu. Latvijā ir daudzi gadījumi, kad līdzbraucēji redz, ka šoferis atrodas pie stūres reibumā, taču nereaģē. Tāpat valstī izveidojusies paradoksāla situācija - administratīvais sods par braukšanu dzērumā ir bargāks nekā kriminālsods, kuru piemēro par atkārtotu sēšanos pie stūres reibumā un bez tiesībām.

"Iznāk tā, ka par braukšanu reibumā aizturētam šoferim ir izdevīgāk otru reizi braukt dzērumā, jo pastāv iespēja, ka tiesa viņam piespriedīs maigāku kriminālsodu nekā administratīvo. Es, protams, nesaku, ka jābūt bargiem sodiem, taču sodu sistēma ir jāpadara efektīvāka tādā nozīmē, ka tiek sagādāts vairāk neērtību pārkāpējiem," uzsvēra ģenerālprokurors.

Ģenerālprokurors arī norāda, ka atsevišķās Eiropas valstīs atbildība ir paredzēta gan līdzbraucējam, gan cilvēkam, kurš redzējis un pieļāvis šofera sēšanos pie stūres dzērumā. Arī Latvijas Krimināllikumā ir pants, kas paredz atbildību par pieļaušanu vadīt transportlīdzekļus personām, kuras ir alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē. No Administratīvo pārkāpumu kodeksa līdzīga norma gan ir izslēgta.

"Attiecībā uz dzērumā braukušajiem uzskatu, ka nepieciešams ieviest manis jau pieminēto sistēmu - obligātu dažādu kursu un psihologu konsultāciju apmeklēšanu, kas tiktu finansēta par pārkāpēja līdzekļiem. Latvijā šāda sistēma jau eksistē, bet varbūt nepieciešams to papildināt ar jauniem elementiem," piebilda Kalnmeiers.

Jau ziņots, ka pēdējos mēnešos notikušas vairākas ļoti traģiskas avārijas, kas izpelnījušās sabiedrības ievērību. Skaļākais gadījums notika 26. augustā uz ceļa Gulbene-Smiltene, kur divu automašīnu sadursmē dzīvību zaudēja trīs cilvēki, tostarp divi bērni.

Kravas automašīnas "MAZ" vadītājam, kurš tiek turēts aizdomās par negadījuma izraisīšanu, iepriekš vairākkārt bijušas uz laiku atņemtas autovadīšanas tiesības par braukšanu alkohola reibumā.