Valsts policija par Islāma kultūras centra Rīgas Mošejas apķēpāšanu sākusi kriminālprocesu par nacionālā, etniskā un rasu naida kurināšanu, portālam "Delfi" pastāstīja Valsts policijā.
Kriminālprocesu policija sākusi pēc Krimināllikuma 78. panta un tā materiāli nosūtīti Drošības policijai. Krimināllikums par naida kurināšanu paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Jau ziņots, ka naktī uz svētdien, 27. septembri, vandaļi apzīmējuši Rīgas Mošeju, Brīvības ielā, ar naidīgu un agresīvu tekstu, liekot Islāma kultūras centram paust bažas par augošo islamofobiju Latvijas sabiedrībā.
Uz mošejas sienas uzrakstīts "Your Allah your problem go home" (angļu valodā "Jūsu Allahs, jūsu problēma, dodieties mājās), ko organizācija medijiem izplatītā paziņojumā vērtē kā atklāti naidīgu un agresīvu darbību.
Tāpat "Delfi" ziņoja, ka pagājušajā nedēļā, 24. septembrī, Islāma kultūras centru "apciemojusi" Rīgas pašvaldības policija saistībā ar tā piegulošajā teritorijā notiekošu lūgšanu.
Kā toreiz skaidroja pašvaldības policijā, pie Latvijas Islāma kultūras centra noticis pašvaldībā nesaskaņots pasākums, kura laikā apmēram 30 cilvēku veikuši reliģisku rituālu - vienojušies lūgšanā. Notikuma vietā kārtības sargi sastapuši atbildīgo personu Jāni Lūciņu, kuru pārrunās informējuši par normatīvo aktu prasībām.
Saistībā ar notikušo portāls "Delfi" vērsās Rīgas domē jautājot, vai, piemēram, Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība Latvijā savus ikdienas gājienus pa Rīgas ielām saskaņo Rīgas domē, taču Rīgas pašvaldībā norādīja, ka "pašvaldība šobrīd nevar komentēt konkrēto jautājumu, lai neietekmētu Rīgas pašvaldības policijas uzsākto lietvedību".
Likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem nosaka, ka nosacījumi par pasākumu saskaņošanu neattiecas uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju rīkotiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, uz baznīcai piederošiem zemes gabaliem vai citās šim nolūkam paredzētās vietās.
Iepriekš vēstīts, ka policija lietvedības sākšanu argumentējusi ar to, ka Islāma kultūras centrs nav reģistrēts kā reliģiska organizācija. Savukārt Islāma kultūras centra pārstāvis Roberts Klimovičs policijas argumentu atspēkojis, norādot, ka šis centrs ir kas vairāk - tā ir vairāku reliģisku organizāciju apvienība.
"Ja lūgšana ir reliģiska ceremonija, tad "krišnaītu slavināšanas gājieni būtu jāpiesaka, gluži tāpat kā jebkura publiska jogas nodarbība (tajās, kā zināms arī norit reliģiska rakstura darbības - kopējās mantras ("AUM" un citas), un jebkura vēlme runāt ar dievu būtu iepriekš saskaņojam - tādējādi padarot šo normu par absurdu. Cik man zināms, līdz šim nekas tāds nav ticis saskaņots, un no tā izriet, ka tiesībsargi vadās no Satversmes un ar cieņu un sapratni uzņem cilvēku reliģisko vajadzību apmierināšanu," savus apsvērumus iepriekš klāstīja centra pārstāvis.
Likums paredz, ka pieteikums par sapulci, gājienu vai piketu iesniedzams pašvaldībai, kurā paredzēts attiecīgais pasākums. Ja pasākums notiek vairākās pašvaldībās, pieteikums iesniedzams visām attiecīgajām pašvaldībām. Pieteikuma norakstu pašvaldība nosūta attiecīgajai teritoriālajai Valsts policijas struktūrvienībai.
Pieteikums jāiesniedz ne agrāk kā četrus mēnešus un ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms pasākuma. Ja par notikumu, saistībā ar kuru šis pasākums tiek rīkots, objektīvi nebija iespējams uzzināt agrāk kā desmit darbdienas pirms tā, tad pieteikumu iesniedz pēc iespējas agrāk. Vienlaikus likums paredz, ka tas nedrīkst būt vēlāk kā 24 stundas pirms plānotā pasākuma norises.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
