Latvijas policijas 'inspektors Reksis' - brašais dienesta suns Nato  (40)

Kā portālam "Delfi" stāsta Nato kolēģe un arī viņa saimniece Gunda Šabanova, dienesta suns ir vairāk nekā kolēģis - viņš ir pilntiesīgs ģimenes loceklis. Viņi kopā ne tikai strādā, bet arī atpūšas. Pats Nato ir vācu aitu šķirnes suns - melns ar brūnām ķepām. Jau tagad lielāko savas dzīves laiku – aptuveni divus ar pusi gadus, par cilvēka labāko draugu nereti dēvētais ķepanis aizvadījis, strādājot VP. Portālu "Delfi" Nato sagaida, paklausīgi sēžot pie savas saimnieces kreisā sāna. Pēc tam gan viņš tiek aizvests uz savu vietu.

Pirms dienesta policijā - tests un mācības

Šabanova portālam "Delfi" stāsta, ka pirms uzņemšanas dienestā suņi tiek testēti, jo jebkurš interesents par policijas četrkājaino darbinieku kļūt nevar. "Kucēna vecumā mēs pārbaudām, vai sunim ir bailes no tumsas, kā viņš uzvedas nepazīstamos apstākļos un situācijas, kā arī viņa rīcību, esot uz slidenām un kustīgām virsmām. Tāpat pārbaudām, kā sunim strādā oža. Izvērtējot visus kritērijus, izvēlamies vislabāko suni – to, kurš ir visdrošākais, ātri adaptējas dažādās svešās situācijās un telpās. Tālāk izvēlētie suņi tiek apmācīti attiecīgi savai amata specifikācijai," skaidro kinoloģe.

Viņa norāda, ka dienesta suņiem ir svarīgi zināt to radurakstus un izcelsmi, tāpēc patversmes suņi darbam policijā visbiežāk nederēs. "Mēs skatāmies, kāda ir suņa ģenētika, kas ir bijuši vecāki un vecvecāki, jo gēni pārmantojas. Visi suņi noteikti nederēs. Pārsvarā darbam policijā tiek izmantoti vācu aitu un belģu aitu suņi," norāda policiste.

Šķirnes izvēle izskaidrojama ar to, ka dienesta četrkājainie darbinieki piedalās arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā masu pasākumos, piemēram, futbola spēlēs, 9. maija un 16. marta pasākumos. Turklāt tieši šīs šķirnes parasti izmantojot arī ārvalstu kolēģi, ar kuriem VP Kinoloģijas nodaļa nereti dalās pieredzē. Masu pasākumos strādājošie policijas suņi ir apmācīti arī aizturēšanai un pūļa izkliedēšanai.

Apmācībās suņi tiek trenēti un kļūst par personu meklētājiem - pēddziņiem, narkotiku vai sprāgstvielu meklētājiem.

Suņiem jāmācās aptuveni gads līdz brīdim, kad tie var pilntiesīgi doties strādāt. Dažiem suņiem apmācības var ritēt ātrāk, citiem – lēnāk. Viss atkarīgs no spējas iemācīties. "Tāpat kā cilvēki arī suņi katrs ir citādāks – ar savu raksturu un īpašībām. Nozīmīgi ir tas, kā kinologs strādā ar suni. Jo labāka abu starpā būs sadarbība, jo labāki būs rezultāti," skaidro Nato saimniece.

Nato dienesta sākums

Nato par narkotiku meklēšanas speciālistu kļuvis tāpēc, ka viņa uzņemšanas brīdī Rīgas reģionā bijis tikai viens narkotiku meklēšanas suns.

"Bija nepieciešams otrs suns, kurš meklētu narkotikas. Piemēram, lai policija varētu uz notikuma vietu izbraukt arī tad, ja otrs kolēģis ar suni ir atvaļinājumā," stāsta Šabanova.

Viņa noliedz sabiedrībā valdošo mītu, ka narkotiku meklēšanas suņi ir padarīti atkarīgi no aizliegtajām vielām, lai tādējādi spētu "uzostīt preci".

"Man to prasa ļoti daudzi cilvēki. Nesaprotu, no kurienes šāds pieņēmums radies. Loģiski padomājot taču var saprast, ka, piemēram, sprāgstvielu meklēšanas suņiem netiek iebarotas sprāgstvielas. Suns vienkārši atpazīst narkotiskās vielas pēc to specifiskās smaržas, ko viņam tiek iemācīts meklēt," skaidro Šabanova.

Viņa norāda, ka pārsvarā dienesta suņi meklē "smagās narkotikas' – kokaīnu, heroīnu, marihuānu vai, piemēram, amfetamīnu. Spaisu un citu jauno psihoaktīvo vielu meklēšanai dienesta suņus kinologi neapmāca. Šabanova atzīst, ka suns uz tām var noreaģēt, bet speciāli tam apmācīts viņš netiekot.

Apmācībām ir arī sava "gaišā puse". Pēc labi padarīta darba suns tiek apbalvots. Dažiem apbalvošana ietver kādu suņu gardumu, bet citiem – rotaļāšanos ar mantiņu. Tieši Nato apbalvojums esot kopīga bumbiņas spēle ar kinoloģi. "Spēle ir bumbiņa. Turklāt Nato nederēs kura katra bumbiņa," smaidot nosaka Nato kolēģe.

Nozīmīgākās atklātās lietas

Līdz šim lielākās Nato atklātās lietas esot tās, kas jau izskanējušas presē, taču dienesta četrkājainais darbinieks narkotiskās vielas atrodot katru mēnesi – to daudzums gan esot dažāds – dažreiz to esot vairāk, bet dažreiz – mazāk.

Tāpat mēdzot būt arī mierīgāki periodi, kad izsaukumu uz notikuma vietām esot mazāk. Pārsvarā Nato tiek piesaistīts kratīšanās, kas notiek sadarbībā ar Kriminālpoliciju.

Oktobra pirmajā pusē Nato Rīgā kāda vīrieša dzīvesvietā atradis 1500 eiro vērtu heroīnu. Kā iepriekš vēstīja portāls "Delfi", policisti bija saņēmuši informāciju par iespējamu heroīna tirgoni Rīgā. Pārbaudot saņemto informāciju, policisti kopā ar kinologu veikuši sankcionētu kratīšanu aizdomās turamās personas dzīvesvietā Ģertrūdes ielā, kur atraduši aptuveni desmit gramus heroīna.

Savukārt vēl pirms tam, oktobra sākumā, Olainē Nato atradis 1,6 kilogramus amfetamīna, pēc kā policija aizturējusi divus cilvēkus.

Pēc grūta darba - uz mājām gulēt

Pēc garas darba dienas Nato dodas kopā ar kinologi uz mājām. Šabanova norāda, ka lielākoties dienesta suņi vienmēr dzīvo kopā ar kinologiem. Tikai īpaši karstās vasaras dienās suņi dažreiz paliek darbā (Kinoloģijas nodaļa Rīgā atrodas meža ielokā netālu no Kleistiem – aut.).

Kopā ar Šabanovu mājās ik vakaru ir trīs suņi, no kuriem divi ir policijas darbinieki. Viens dienesta suns ir melnīgsnējais Nato, bet otrs – beļģu aitu sugas kucīte Orsi, kas specializējusies personu pēdu meklēšanā.

Jautāta, vai nav grūti tikt galā ar trīs suņiem. Šabanova norāda, ka pēc darba dienas suņi ir tik noguruši, ka mājās vienkārši aizmieg.

Kinoloģe sarunā atklāj, ka dienesta suņiem nav pensijas. "Viņiem neviens pensiju nemaksā," smejas Šabanova. Suns pārtrauc strādāt dienestā, kad viņam to vairs neatļauj veselības stāvoklis, piemēram, vecuma dēļ. Vidēji dienestā suns nostrādā deviņus vai desmit gadus.

Savukārt pēc darbā pavadītajiem gadiem parasti suns savas vecumdienas izbauda sava kinologa mājās. "Pieredze rāda, ka pēc dienesta suns paliek pie sava kinologa. Ar vecumu dzīvnieks paliek lēnāks, kustības un reakcija vairs nav tik ātra, lai strādātu dienestā, taču dzīvot jau viņš var," saka Šabanova.

Vaicāta par gadījumiem, kad sunim dienestu nākas pamest darbā iegūtu veselības problēmu dēļu, Šabanova norāda, ka gadījumi, kad suns darbā tiekot ievainots, notiek reti.

Nato saimniece "lasa" savu suni

Pati Gunda Šabanova par kinologu policijā strādā jau desmit gadus. Par savu nākotnes profesijas izvēli viņa bijusi pārliecināta jau bērnībā, kad viņu sakodis suns.

"Tad es izdomāju, ka es būšu kinologs. Man iepatikās suņi. Protams, bija arī visi tie bērnu seriāli par komisāru Reksi. Kopumā tā visa iespaidā es sapratu, ka gribu kļūt pa kinologu. Man nebija šaubu par to, ko es gribu darīt nākotnē," atceras Šabanova.

Latvijā par kinologu nevar izmācīties kādā speciāli šai profesijai paredzētā mācību iestādē. Šabanova pabeigusi Valsts policijas koledžu, bet kinologa profesiju apguvusi, mācoties no saviem kolēģiem un suņiem, strādājot policijā. "Pieredze iegūta ar gadiem, strādājot ar suņiem un konsultējoties ar kolēģiem gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs," skaidro kinoloģe.

Viņa norāda, ka katram speciālistam jāmāk savs suns "lasīt". Tikai spējot izprast suņa ķermeņa valodu, kinologs varēs saprast, vai ir uz pareizām pēdām nozieguma atklāšanā vai personas meklēšanā.

Ārpus darba laika Nato ar savu saimnieci pievērsušies aktīvam dzīvesveidam, kurā ieguvuši arī godalgas.

Nato aizraujas ar dienesta suņu biatlona sacensībām, kurās šogad abi kopā izcīnījuši otro vietu. "Biatlons mums ir tāds hobijs, kas ļoti patīk. Šajā biatlonā jāskrien 11 vai 12 kilometri, kuros iestrādāti aptuveni 20 uzdevumi. Piemēram, biatlona trasē ir jāšauj, jāiet pa dubļu grāvjiem, ir paklausības uzdevumi un aizstāvēšanās uzdevumi. Vēl suns ir jāstumj "tačkā" un jānes uz pleciem. Ārpus darba gatavojamies šīm sacensībām," ar degsmi stāsta kinoloģe.