Pēc tiesas sēdes vīrietis pauda lielu nožēlu par to, kas notika, kā arī vēlējās atvainoties bērnu ģimenēm. Uz jautājumu, kas īsti notika, vīrietis sacīja, ka patlaban nevar atbildēt uz šo jautājumu. Šoferis sacīja, ka ir pieredzējis un šāds negadījums viņam ir noticis pirmo reizi, vēlreiz atvainojoties bērnu ģimenēm.
Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 260. panta 2. daļas, kas paredz, ka par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.
Kā portālam “Delfi” pastāstīja aizdomās turētā Polijas pilsoņa Mihala Jablonska aizstāve, zvērināta advokāte Ilona Bulgakova, tas, vai tiesas lēmums tiks pārsūdzēts būs zināms pēc tam, kad viņa būs iepazinusies ar pilnu tiesas nolēmumu. Taču patlaban viņas aizstāvamais jau ir izteicis vēlmi realizēt savas tiesības - lēmumu par apcietinājumu pārsūdzēt. Advokāte norādīja, ka no Polijas papildus tiesā iesniedzami dokumenti saistībā ar drošības līdzekļa piemērošanu.
Advokāte tāpat sacīja, ka Polijas pilsonis pats ļoti pārdzīvojot notikušo. Negadījuma brīdī viņam esot bijuši visi nepieciešamie sertifikāti un atļaujas, lai transportlīdzekli vadītu. Turklāt viņš esot šoferis ar stāžu – tiesības vadīt transportlīdzekli vīrietim esot jau kopš 1989. gada.
Vaicāta par to, vai tiesā aizdomās turētais ir norādījis uz kādiem avārijas iemesliem, Bulgakova sacīja, ka iemeslu noskaidrošana ir policijas izmeklēšanas ziņā. Tāpat Bulgakova pauda viedokli, ka, neskatoties uz to, ka iespējamais likumpārkāpums izraisījis smagas sekas, tas bijis aiz neuzmanības. Līdz ar to Jablonskim būtu iespējams piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.
Pilns tiesas nolēmums varētu būt pieejams tuvākajā laikā, sacīja aizdomās turētā vīrieša aizstāve. Pārsūdzības termiņš ir septiņas dienas no pilna nolēmuma pieejamības dienas, taču, tā kā to būs nepieciešams iztulkot aizdomās turētajam saprotamā valodā, tad kopumā tās varētu būt aptuveni divas nedēļas.
Kā ziņots, precīzus Garkalnes negadījuma iemeslus Valsts policija (VP) noskaidros izmeklēšanā, jo pilnīgai notikumu gaitas rekonstruēšanai būs nepieciešami ekspertu slēdzieni.
Viena no sākotnējām izmeklēšanas versijām liecina, ka negadījums galvenokārt noticis divu faktoru dēļ - nav ievērota droša distance un nav ievērots atļautais braukšanas ātrums. Abi šie faktori kravas auto vadītājam nav ļāvuši laicīgi reaģēt, kad pirms viņa braucošā kravas automašīna pārkārtojusies un aiz tās pamanīti priekšā braucošie velosipēdisti un tos pavadošais transportlīdzeklis, norāda VP.
Patlaban ir zināms, ka 1966.gadā dzimušais kravas automašīnas vadītājs ir ievērojis atpūtas un darba grafikus, un šajā jomā pārkāpumi konstatēti nav. Zināms arī tas, ka vadītājs nav bijis alkoholisko dzērienu ietekmē.
Publiskajā vidē jau izskanējuši aicinājumi aizliegt velosipēdistiem pārvietoties pa šosejām, taču Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka būtu pārspīlēti mainīt pašreiz spēkā esošo likumdošanu.
"Ir noticis traģisks negadījums, taču likumu pārrakstīšana pēc katra negadījuma nav risinājums. Pēc katra negadījuma nevar aizliegt kādai no satiksmes dalībnieku grupām pārvietoties pa koplietošanas ceļiem. Ir jādomā, kā šīm grupām veicināt drošu pārvietošanos, - gan sportistiem, gan viņus pavadošajiem transportlīdzekļiem jābūt viegli pamanāmiem, taču arī autovadītājiem ir jāievēro noteikumi," uzskata Krapsis.
Jau ziņots, ka pirmdien uz Vidzemes šosejas Garkalnē, kravas automašīnai "Scania" saduroties ar vieglo automašīnu "Opel Vectra", tā pēc sadursmes ietriekusies vairākos riteņbraucējos, kuri bija devušies treniņa braucienā. Vieglā automašīna bijusi pavadošā automašīna riteņbraucēju grupai.
Kopumā negadījumā dažāda rakstura traumas guva 11 bērni, kā arī "Opel Vectra" vadītājs. Vissmagākās traumas guva 12 gadus vecs zēns, kurš brauca aiz "Opel Vectra".