Kopš Krievijas un Ukrainas krīzes sākuma arī Latvijā ir saasinājušās attiecības ar "lielo kaimiņu", bet iekšējās drošības jomā aktivizējušās personas, kas atbalsta Krievijas uzņemto kursu ārvalstu attiecībās. Vēl vasarā publicētajā Drošības policijas 2014. gada pārskatā minēts, ka "Latvijas iedzīvotājiem un valsts institūcijām ir jābūt gatavām tam, ka mūsu piederība un ticība Latvijai arī turpmāk tiks sistemātiski pārbaudīta gan ar Krievijas diskreditējošās propagandas, gan tās atbalstītāju starpniecību".
Drošību sargājošā iestāde iedzīvotāju uzmanību vērsusi uz Krievijas specdienestu un "tautiešu kustību" darbībām Latvijā. Drošības policija minējusi, ka ārvalstu specdienesti 2014. gadā, tāpat kā iepriekš, organizējuši pret Latviju vērstas aktivitātes ar mērķi iegūt ziņas par Latvijas politiku, ekonomiku un nacionālās drošības sistēmu.
Arī bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš intervijā aģentūrai LETA sacījis, ka nav izslēgta iespēja, ka Latvijā ir cilvēki, tostarp valsts pārvaldes struktūrās, kuri sadarbojas ar Krievijas specdienestiem. Kažociņš skaidrojis, ka Latvijā arī darbojas Krievijas spiegi, atgādinot, ka Latvijas drošības iestādes palīdzējušas saviem kolēģiem atklāt Igaunijas drošības struktūru amatpersonu Hermani Simmu, kurš spiegojis Krievijas labā un nodarījis NATO lielu kaitējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
